Itālijas Etiopija
Itālijas Etiopija bija no 1936. līdz 1941. gadam pastāvējusi Itālijas kolonija Otrajā Itālijas-Etiopijas karā iekarotajā Etiopijā. Šī kolonija kļuva par daļu no Itālijas Austrumāfrikas (Africa Orientale Italiana), kurā ietilpa arī Eritreja un Itālijas Somālija.
_it.svg)
1935. gadā Itālija, kas jau kontrolēja Eritreju un Itālijas Somāliju, uzbruka Etiopijai, kas bija viena no nedaudzajām neatkarīgajām Āfrikas valstīm. Etiopijas iekarošana bija daļa no Benito Musolīni Itālijas paplašināšanās ieceres, izveidojot lielu, Britu un Francijas impērijām līdzīgu Itālijas impēriju. Itālijas karaspēks, izmantojot modernākus ieročus, tostarp ķīmiskos ieročus, 1936. gada maijā sakāva Etiopijas spēkus un ieņēma galvaspilsētu Adisabebu. Musolīni pasludināja Etiopiju par daļu no Itālijas Karalistes.
Lai gan Etiopija bija oficiāli kolonizēta, vietējie iedzīvotāji turpināja pretestību itāļu varai. Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā Sabiedrotie (Lielbritānija kopā ar etiopiešu partizāniem) padzina Itālijas spēkus no Etiopijas. Etiopijas imperators Haile Selasije I atgriezās pie varas, izbeidzot Itālijas Etiopijas periodu.
Itālijas veiktā Etiopijas iekarošana tika plaši nosodīta starptautiski, īpaši tāpēc, ka tā bija agresija pret neatkarīgu valsti un pārkāpa Tautu Savienības noteikumus. Tas parādīja Tautu Savienības nespēju apturēt agresīvas valstis un bija viens no faktoriem, kas izraisīja Otro pasaules karu.