Internā medicīna

Internā medicīna ir medicīnas nozare, kas ārstē iekšķīgās slimības. Tā balstās uz simptomu un sindromu "iekšējo" vai patoloģisko cēloņu precīzu diagnostiku, vadoties no pacienta sūdzībām, slimības anamnēzes, kā arī manuāliem un instrumentāliem (funkcionāliem un radioloģiskiem) izmeklējumiem. Internās medicīnas speciālistus sauc par internistiem.

VēstureLabot

Internās medicīnas (vācu: Innere Medizin, angļu: Internal medicine) jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to medicīnas daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu un to slimību profilaksi un ārstēšanu. Internās medicīnas principi atrodami jau Senās Ķīnas un Senās Indijas medicīnas (Ājurvēdas) traktātos, kā arī Hipokrata un Avicennas darbos. Padomju Savienībā iekšķīgo slimību diagnostiku ārstēšanu un profilaksi dēvēja par terapiju.[1]

NozaresLabot

21. gadsimtā no internās medicīnas atdalījās šādas medicīnas nozares:

AtsaucesLabot

  1. Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984.