Medicīniskā diagnostika
Diagnostika ir dažādu metožu izmantošana, lai identificētu veselības problēmas.
Kompjuterizētā diagnostikaLabot
Pateicoties straujajai tehnoloģiju attīstībai, šobrīd medicīnā ir pieejamas ļoti plašas kompjuterizētās diagnostikas iespējas. Komjuterizētās diagnostikas mērķis ir padarīt izmeklēšanu pēc iespējas ērtāku, ātrāku un nesāpīgāku.
DatortomogrāfijaLabot
Datortomogrāfija ir (kompjūtertomogrāfija) /grieķu — „attēls šķērsgriezumā”/ ir sarežģīta iekārta, kas apvieno progresīvākās elektroniskās, mehāniskās un datortehnoloģijas, ar kuru palīdzību var iegūt slāņainu izmeklējamā orgāna struktūras attēlojumu. Atšķirībā no klasiskā rentgenattēla, kur tiek iegūta orgānu ēna, caur kuriem izgājuši rentgena stari, datortomogrāfija parāda izmeklējamā orgāna struktūru telpiskā, 3 dimensiju skatījumā. To panāk, iegūstot vairākus ķermeņa vai izmeklējamā orgāna šķērsgriezuma attēlus ik pēc kāda konkrēta attāluma (piemēram pēc 1 mm), un tas ļauj perfekti izvērtēt izmeklējamā orgāna topogrāfiju: izvietojumu, lielumu, patoloģisko vietu raksturu, saistību ar apkārtējiem orgāniem.
DoplerogrāfijaLabot
Ddoplerogrāfijas ultrasonogrāfija ir asinsvadu izmeklēšana, un to veic ar speciālas iekārtas — doplerogrāfa palīdzību. Aparatūra reģistrē asins plūsmas virzienu un ātrumu asinsvados, ļauj spriest par slimībām, ko izraisījušas pārmaiņas un funkcionālais stāvoklis asinsvados. Ar doplerogrāfiju iespējams izmeklēt galvas, sirds, plaušu asinsvadu, kā arī roku un kāju asinsvadus. Doplerogrāfijas izmeklējumus bieži pielieto papildus ehokardiogrāfijas (sirds ultraskaņas) izmeklējumiem, kurus veic uz šīs pašas iekārtas.
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Medicīniskā diagnostika.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |