Rūpniecība

Rūpniecība jeb industrija (latīņu: industria — ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu. Būtībā tas ir uzņēmumu kopums (rūpnīcas, fabrikas, raktuves, elektrostacijas un citi), kuros veic šo preču ražošanu. Savukārt iegūtās preces nodrošina tālāku citu tautsaimniecību attīstību. Vēl pie rūpniecības pieskaita derīgo izrakteņu iegūšanu, enerģijas ražošanu, mežu apsaimniekošanu un citas nozares, tai skaitā arī pakalpojumus.

Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV

Katras nācijas turība galvenokārt balstās uz tās rūpniecību. Par industriālākajām valstīm mēdz spriest pēc iekšzemes kopprodukta (IKP). Vislielākais IKP un, līdz ar to var pieņemt, visindustriālākās valstis ir Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna, Japāna, Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste.

Iedalījums

Saimniecība tiek iedalīta trīs sektoros, no kuriem rūpniecība pieder sekundārajam sektoram. Atsevišķas rūpniecības nozares, piemēram, kalnrūpniecība ir primārā sektora nozare (primārajā sektorā tiek iegūti resursi, kas nepieciešami sekundāra sektora nozarēm). 19. gadsimta sākumā sākās Rūpnieciskā revolūcija izraisīja rūpniecības sadalīšanos šaurākās nozarēs. Rūpniecību veido apstrādes rūpniecība, energoapgāde, gāzes apgāde, ūdensapgāde, celtniecība, metālapstrāde, mašīnbūve un tā tālāk. Būtībā sekundārais sektors dalās vieglajā rūpniecībā un smagajā rūpniecībā.

Nozares

Rūpniecība tiek iedalīta nozarēs, kurās ražo ražošanas līdzekļus, un nozarēs, kas ražo patēriņa preces.

Rūpniecības nozares:

• apstrādes rūpniecība
• celtniecība
• enerģētika
• kokapstrāde
• kuģubūve
• ķīmiskā rūpniecība
• lidmašīnbūve
• mašīnbūve
• metālapstrāde
• metalurģija
• mežrūpniecība
• pārtikas rūpniecība
• poligrāfija
• tekstilrūpniecība
• vagonbūve

Rūpniecības nozares grupē arī pēc ražošanas procesa īpatnībām. Tās ir šādas grupas:

• materiālietilpīgas nozares (nepieciešams liels izejvielu daudzums; piemēram, autobūve, kokapstrāde, būvmateriālu ražošana);
• energoietilpīgas nozares (patērē lielus energoresursus; piemēram, metalurģija);
• darbietilpīgas nozares (nepieciešams liels darbaspēka daudzums; piemēram, tekstilrūpniecība, elektrotehnikas ražošana);
• zinātņietilpīgas nozares (lielāko daļu no izmaksām veido zinātniskie pētījumi un izgudrojumu izmaksas; piemēram, farmācija).

Izvietojuma ietekmējošie faktori

Rūpniecības izvietojuma ietekmējošie faktori ir šādi:

• izejvielu pieejamība un tuvums,
• zinātnes sasniegumi,
• produkcijas patērētāju tuvums,
• kurināmā un energoresursu pieejamība un tuvums,
• transports,
• ekoloģiskais faktors,
• darbaspēks.

Rūpnīcas

Vairums no precēm, kuras mēs ikdienā pērkam, tiek saražotas rūpnīcās, rūpniecības uzņēmumos, kuros ražošanas procesu pilnībā vai daļēji veic dažādas iekārtas. Rūpnīcā ikviens darbinieks ražošanas procesā veic kādu konkrētu pienākumu, kā rezultātā tiek iegūts produkts. Lielākā daļa no rūpnīcām pieder lieliem uzņēmumiem un firmām, tikai dažas rūpnīcas pieder valdībām vai privātpersonām.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rūpniecība.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)