Enerģētiskie resursi

Enerģētiskie resursi jeb energoresursi ir dabas vai mākslīgi iegūtas vielas un materiāli, kas var tikt izmantoti enerģijas ražošanai vai pārvēršanai. Tos izmanto, lai nodrošinātu cilvēka saimnieciskās un tehnoloģiskās vajadzības, piemēram, siltuma, elektrības vai mehāniskās enerģijas iegūšanai. Energoresursi var būt gan atjaunojami, gan neatjaunojami.

Galvenie energoresursu veidi

Neatjaunojamie energoresursi:

• Fosilais kurināmais: ogles, nafta, dabasgāze. Šie resursi veidojušies miljoniem gadu un pēc izlietošanas vairs nevar tik ātri atjaunoties.
• Kodoldegviela: urāns, kuru izmanto kodolenerģijas ražošanā.

Atjaunojamie energoresursi:

• Saules enerģija: enerģija, kas tiek iegūta no saules gaismas.
• Vēja enerģija: enerģija, ko ražo vēja turbīnas, pārveidojot vēja kustības mehānisko enerģiju.
• Ūdens enerģija: enerģija, kas rodas no ūdens kustības (piemēram, hidroelektrostacijās).
• Biomasa: enerģija, kas iegūta no organiskām vielām (augi, koksne, lauksaimniecības atkritumi).
• Ģeotermālā enerģija: siltumenerģija, kas iegūta no Zemes iekšējiem siltuma avotiem.

Prognozes

Saskaņā ar British Petroleum 2017. gada prognozēm līdz 2035. gadam pieprasījums pēc enerģijas pasaulē pieaugs par 30 %, un šo pieaugumu galvenokārt veicinās labklājības pieaugums jaunattīstības valstīs, taču energoefektivitātes uzlabojumu dēļ tas būs ievērojami mazāks nekā pasaules IKP pieaugums. Paredzams, ka pieprasījums pēc naftas līdz 2035. gadam pieaugs vidēji par 0,7 % gadā, bet pieauguma temps palēnināsies; pieprasījums pēc dabasgāzes pieaugs vidēji par 1,6 % gadā; un ogļu patēriņš pieaugs līdz 20. gadsimta 20. gadu vidum, bet pēc tam samazināsies, galvenokārt tāpēc, ka Ķīna pāries uz tīrākiem kurināmajiem. Rezultātā gāzes īpatsvars pasaules enerģētikas sektorā apsteigs ogļu īpatsvaru.

Ārējās saites

• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)