Igaunijas saimniecība
Igaunijas saimniecība ir atvērta kapitālisma saimniecība Eiropas Savienības iekšējā tirgū. 20. gadsimtā tā kļuva par mūsdienīgu pakalpojumu saimniecību ar progresīvu tehnoloģisko uzņēmumu iezīmēm.
Vēsturiski Igaunijā tradicionāli dominēja lauksaimniecība, no Igaunijas eksportēja piena produktus — sviestu un sieru. Krievijas Impērijas laikos tika attīstīta tekstilrūpniecība. Padomju Savienības laikā Igaunijas PSR teritorijā izveidoja elektronikas rūpniecības uzņēmumus Padomju Savienības kosmosa programmām. Narvas apkārtnē rūpnieciski sāka iegūt degslānekli.
Mūsdienās Igaunijas tautsaimniecība balstās uz inženiertehnisko nozari, pārtikas rūpniecību, metālapstrādi, ķīmisko rūpniecību un koka izstrādājumu ražošanu.[1] No iekšzemes kopprodukta aptuveni 15% ienākumu dod tūrisms.[1] 2011. gada 1. janvārī Igaunija iestājās eirozonā, nomainot nacionālo valūtu no kronām uz eiro.
Nozīmīgākie derīgie izrakteņi ir degslāneklis (viena no nozīmīgākajām degslānekļa ieguves valstīm pasaulē), fosforīti, kaļķakmens, smiltis un kūdra.[2]
Eksports un imports
labot šo sadaļu| Igaunija | Eksports | Imports |
|---|---|---|
| Somija | 18,4% | 18,2% |
| Zviedrija | 12,4% | 9% |
| Latvija | 8,9% | 5,7% |
| Krievija | 8,1% | 13,1% |
| Vācija | 5,1% | 12,4% |
| Lietuva | 4,8% | 6,4% |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Igaunija». Eiropas Savieības portāls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-12-21. Skatīts: 2009-12-27.
- ↑ «Igaunija». Ceļojumubode.lv. Skatīts: 2009-12-27.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Igaunijas saimniecība.
 | Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |