Ieva Tāre (dzimusi 1974. gada 15. martā Rīgā) ir bijusī latviešu basketboliste, spēlējusi vieglās uzbrucējas pozīcijā, bijusi Latvijas sieviešu basketbola izlases dalībniece.

Ieva Tāre
Personas dati
Dzimusi 1974. gada 15. martā (50 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Augums 184 cm
Svars 71 kg
Sporta veids basketbols
Pozīcija Vieglā uzbrucēja
Profesionāles
karjera
1990—2010
Izglītība
Vidusskola Valsts karogs: Latvija Jūrmalas Pumpuru vidusskola
Universitāte Valsts karogs: Latvija Latvijas Universitāte
Profesionālie klubi
Sezonas Klubs
1990—1993 Valsts karogs: Latvija BK Jūrmala (Latvija)
1993—1994 Valsts karogs: Zviedrija Visby Ladies (Zviedrija)
1994—1995 Valsts karogs: Somija Fokopo Forsa (Somija)
1995—1996 Valsts karogs: Somija Honka Espoo (Somija)
1996 Valsts karogs: Latvija RTU/Klondaika (Latvija)
1996—1998 Valsts karogs: Zviedrija Stokholmas "Alvik" (Zviedrija)
1998—1999 Valsts karogs: Itālija La Spezia (Itālija)
1999—2000 Valsts karogs: Latvija LU/US (Latvija)
2000—2008 Valsts karogs: Latvija Rīgas TTT (Latvija)
2008—2010 Valsts karogs: Latvija SK Cēsis (Latvija)
Nacionālā izlase
Sezonas Valsts
1992—2009 Flag of Latvija Latvija
Sasniegumi un apbalvojumi
  • 8x Latvijas čempione (2001, 2002, 2003, 2004, 2005, 2007, 2008, 2009)[1]

Kopā ar PSRS U-16 izlasi izcīnījusi pirmo vietu 1991. gada Eiropas U-16 čempionātā. Latvijas izlasē spēlējusi no 1992. gada 24. aprīļa līdz 2009. gada 20. jūnijam. Tās sastāvā ir izcīnījusi 9. vietu 1999. gada Eiropas čempionātā Polijā, 6. vietu 2005. gada Eiropas čempionātā Turcijā, 4. vietu 2007. gada Eiropas čempionātā Itālijā, 7. vietu 2009. gada Eiropas čempionātā Latvijā un dalītu 9.—12. vietu 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs. I. Tārei pieder rezultativitātes rekords Latvijas izlasē vienā spēlē iemesto punktu ziņā — 1994. gadā viņa parbaudes spelē spējusi gūt 36 punktus.[2]

2008. gada Latvijas gada balvas sportā ieguvēja nominācijā "Par cīņas gribu".[3]

Izglītību ieguvusi Jūrmalas Pumpuru vidusskolā (1981—1992), LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē (1999—2004) un LU izglītības zinātņu maģistrantūrā.

I. Tāre ir precējusies ar bijušo Latvijas regbija komandas dalībnieku Juri. Laikposmā no 2005. gada decembra līdz 2007. gada martam nespēlēja, jo ģimenē nāca pasaulē dēls. Šajā laikposmā I. Tāre bija LBS Jaunatnes līgas direktore.

Ievas Tāres pirmais treneris Ainars Zvirgzdiņš.[4] Jūrmalas sporta skolas komandā viņa spēlēja kopā ar Ilzi Ieviņu, Ilzi Auziņu un citām Latvijas izlases dalībniecēm. Uz SK Cēsis I. Tāre pārgāja pēc 2008. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm. Pirms tam viņa spēlēja daudzkārtējā Latvijas čempionvienībā Rīgas TTT.

20. gadsimta 90. gados I. Tāre bija viena no pirmajām latviešu basketbolistēm, kura aizbrauca spēlēt uz ārzemēm, Skandināviju.

Ieva Tāre ir spēlējusi visos pirmajos četros Eiropas čempionātos (1999, 2005, 2007, 2009), kuros ir startējusi Latvijas izlase, kā arī 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs. Viņa ir arī spēlējusi PSRS sastāvā Eiropas U-16 čempionātā un uzvarējusi 1991. gadā, kad čempionāts notika Portugālē.

2008. gada Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra pēdēja spēlē pret Angolu, I. Tāre spēles epizodē izmežģīja elkoņa locītavu. Pateicoties ātrai atlabšanai, viņa varēja spēlēt Pekinas olimpiskajās spēlēs.

Pēc dēla piedzimšanas atgriezās sportā, noraidīja SK Cēsis piedāvājumu un turpināja spelēt TTT Rīga. Vēlāk komandu mainīja un kopā ar klubu SK Cēsis 2008.—2009. gada sezonā cīnījās Latvijas Sieviešu basketbola līgā, kur izcīnīja zelta medaļas, finālā uzvarot Rīgas TTT, Baltijas Sieviešu basketbola līgā, kur nokļuva līdz Final Four turnīram Cēsīs (izcīnīta 2. vieta), vēl tika startēts FIBA Eiropas kausā, kur tika līdz sešpadsmitdaļfināliem.

2009.—2010. gada sezonā kopā ar klubu SK Cēsis cīnījās Latvijas Sieviešu basketbola līgā un Lietuvas Sieviešu basketbola līgā. Sakarā ar kluba ierobežotajām finansiālajām iespējām, nestartēja kādā no Eiropas klubu turnīriem. 2010. gada 9. aprīlī Ieva Tāre, solidarizējoties ar SK Cēsis bijušo galveno treneri A. Zvirgzdiņu, paziņoja par karjeras beigšanu.[5]

Ārējās saites

labot šo sadaļu