Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene

Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene ir slēgta līnija, kas savieno Ieriķu ciemu ar Abreni (tagadējo Pitalovu) caur Gulbeni. 2009. gada beigās šī līnija no Ieriķiem līdz valsts robežai demontēta.[1]

Dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene karte

Vēsture labot šo sadaļu

 
Vecgulbenes dzelzceļa mezgls, kurā dzelzceļš Ieriķi—Jaunlatgale krustojās ar dzelzceļu Stukmaņi—Valka (1922)
 
Dzelzceļa tilts 105 km pāri Mellupei (pēc 1924)
 
Dzelzceļa tilts pāri Pededzei (pirms 1940)
 
Dzelzceļa tilta būve 118 km pāri Sitas upei (pēc 1924)
 
Dzelzceļa tilta būve pāri Bolupei (pēc 1924)

Ieriķi—Abrene nav tikusi būvēta kā viena vesela līnija — 1902. gadā kokmateriālu izvešanas vajadzībām no Abrenes (Pitalovas) stacijas uzbūvēja 67 kilometrus garu šaursliežu (750 mm)[2] atzarojumu līdz Sitai (toreiz tā atradās uz Vitebskas un Vidzemes guberņu robežas). 1916. gadā Pirmā pasaules kara laikā Krievijas armija Abrenes—Sitas līniju caur Gulbeni (tajā laikā tur atradās līnijas Pļaviņas—Valka stacija) savienoja ar dzelzceļa līniju Rīga—Pleskava Ieriķos (ir dati, ka tā uzreiz tikusi būvēta kā platsliežu līnija[3]). Tā bija tā saucamā rokādes jeb savienojošā dzelzceļa līnija, kas būvēta militārajām vajadzībām un nosprausta samērā tālu no apdzīvotām vietām. Latvijas brīvības cīņu laikā uz gadu Ieriķu—Gulbenes iecirknis tika pielāgots normālplatumam 1435 mm un kalpoja par apgādes līniju Latgales atbrīvošanas kaujām. 1921. gadā Ieriķu—Abrenes līnija tika pārnaglota uz 1524 mm platumu. 1926. gadā no Žīguriem ziemeļu virzienā sāka būvēt šaursliežu dzelzceļu, kas arī bija paredzēts koku vešanai. 1963. gadā tā garums sasniedza 62 kilometrus, bet 1967. gadā atzaru likvidēja, aizstājot ar autoceļiem. Ieriķu—Abrenes līnijai bija arī citi atzarojumi, pazīstamākais no kuriem bija 1934. gadā uzbūvētā Pakalniešu—Kūdupes līnija. 1934. gadā atklāja arī šaursliežu dzelzceļa līniju, kas savienoja Situ ar Rēzekni.

1924. gadā pa uzlaboto, normālai ekspluatācijai pielāgoto, bijušo militāro līniju sāka kursēt starptautiskie vilcieni RīgaĻeņingrada. Otrā pasaules kara gados šo dzelzceļu Vācijas armija izmantoja Austrumu frontes un pie dzelzceļa ierīkoto kara lidlauku apgādei. No 1944. gada marta līdz jūlijam kara lidlaukos pie Vecumu stacijas un Gulbenes bāzējās aviācijas leģions "Latvija" (Luftwaffen-Legion Lettland).[4][5] Sarkanās armijas uzbrukuma operācijas laikā 1944. gada septembrī tika nopostītas gandrīz visas dzelzceļa Gulbene-Ieriķi staciju ēkas.

Arī padomju laikā pa to kursēja vilcieni Rīga—Pitalova (pa diviem maršrutiem — caur Ieriķiem un Gulbeni vai caur Pļaviņām un Gulbeni).

No 1993. gada līdz līnijas pilnīgai slēgšanai pasažieru vilcieni kursēja līdz Vecumiem. Pirms līnijas posmu slēgšanas vienreiz dienā kursēja vilciens Rīga—Ieriķi—Gulbene un Rīga—Pļaviņas—Gulbene—Vecumi.

Iecirknī Ieriķi—Gulbene kustība slēgta 1999. gada 15. jūlijā,[6] bet iecirknī Gulbene—valsts robeža — 2001. gadā. Pēdējais pasažieru vilciens (Vecumi—Pļaviņas—Rīga) līnijā aizgāja 2001. gada 1. jūlijā,[7] bet pēdējais kravas vilciens — 2001. gada 29. augustā ar kokmateriālu kravu maršrutā Žīguri—Gulbene. Gulbenes mezgla stacija mūsdienās kalpo kā saskares stacija platsliežu līnijai Pļaviņas—Gulbene un šaursliežu līnijai Gulbene—Alūksne.

2014. gadā Vidzemes plānošanas reģions sniedzis konceptuālu atbalstu līnijas atjaunošanai posmā Gulbene—Pitalova.[8]

 
Ieriķu-Jaunlatgales dzelzceļa karte ar tālaika staciju nosaukumiem (1935)

Stacijas un pieturas punkti labot šo sadaļu

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Vēsturiski vilcienu saraksti labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Literatūra labot šo sadaļu

  • T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 108.—109. un 121.—125. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Demontē dzelzceļa sliedes posmā Ieriķi - Gulbene». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 6. novembrī.
  2. «Latvijas dzelzceļa līnijas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. martā. Skatīts: 2010. gada 10. oktobrī. Arhivēts 2014. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē.
  3. Latvijas dzelzceļi 1918-1938. Rīga: Valsts dzelzceļu izdevniecība, 1938, 22. lpp.
  4. Gulbene aerodrome Arhivēts 2016. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  5. Михаил Зефиров. Авиация Латвии во Второй Мировой (krieviski)
  6. Posmā Gulbene—Ieriķi slēdz vilcienu satiksmi
  7. Braucēji skumjā noskaņā pavada pēdējo Vecumu vilcienu
  8. Vidzemes plānošanas reģions atbalsta dzelzceļa līnijas Gulbene-Pitalova atjaunošanu
  9. Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.
  10. 1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.