Hoijas
Hoijas (Hoya), pazīstamas arī kā vaskapuķes un porcelāna puķes, ir Oleandru dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 200—300 tropisku augu sugu.
| Hoijas | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Genciānu rinda (Gentianales) |
| Dzimta | Oleandru dzimta (Apocynaceae) |
| Ģints | Hoijas (Hoya) |
 Hoijas Vikikrātuvē | |
Savvaļā tās ir sastopamas Āzijā, tostarp, Filipīnās, Indijā, Taizemē, Malaizijā, Vjetnamā, Bangladešā, Indonēzijā, Polinēzijā, Jaungvinejā, kā arī daudzas sugas ir atrodamas Austrālijā.[1]
Morfoloģija labot šo sadaļu
Hoijas ir mūžzaļi, daudzgadīgi vīteņaugi, liānas vai (retāk) krūmi. Tās bieži ir epifīti un aug uz koku stumbriem, dažas sugas noklāj zemi, retāk — aug uz klintīm. Šie augi rāpjas, savijoties vai izmantojot ložņājošas saknes.
Lielākas sugas var sasniegt pat 18 m augstumu, ložņājot pa stumbriem.
Lapas ir veselas, izkārtotas pretēji, parasti biezas. Atkarībā no sugas lapām var būt dažādas īpašības — tās var būt gludas, matainas vai samtainas, var būt izteikts dzīslojums, dažām sugām uz lapām var izpausties nelieli, neregulāri sudraba plankumi.
Ziedi parasti ir vairāki un izkārtoti čemurā (piemēram, gaļīgajai hoijai), bet ne vienmēr (Hoya retusa). Tiem mēdz būt salds, spēcīgs aromāts, un vairums sugu ziedēšanas laikā izdala nektāru.
Galerija labot šo sadaļu
.jpg)
.jpg)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Robert Brown. Prodromus florae Novae Hollandiae et Insulae Van-Diemen, exhibens characteres plantarum 1. Londini, : Typis R Taylor, veneunt apud J. Johnson,.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |