Hjells Askillsens

norvēģu rakstnieks

Hjells Askillsens (norvēģu: Kjell Askildsen, dzimis 1929. gada 29. septembrī Mandalā, Norvēģijā, miris 2021. gada 23. septembrī[1]) bija norvēģu rakstnieks, daudzu literatūras prēmiju laureāts.[2] Visplašāk pazīstams kā noveļu autors.

Hjells Askillsens
Kjell Askildsen
Askillsens 2005. gadā
Askillsens 2005. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1929. gada 29. septembrī
Valsts karogs: Norvēģija Mandala, Norvēģija
Miris 2021. gada 23. septembrī (91 gads)
Tautība norvēģis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks
Valoda norvēģu valoda
Rakstīšanas laiks 1953–2021
Žanri īsie stāsti, noveles

BiogrāfijaLabot

Dzimis Dienvidnorvēģijas (Sørlandet) mazpilsētā Mandālā (Mandal) politiķa Ārnes Askillsena (Arne Askildsen, 18981982) un Ostas Hoverstades (Aasta Håverstad, 18981978) ģimenē. No 1928. gada līdz pat Otrajam pasaules karam Ārne Askillsens bija Mandalas tiesas izpildītājs. 1939. gadā viņš kļuva par Norvēģijas Luterāņu misijas biedrības (Norsk Luthersk Misjonssamband) valdes locekli, kā arī uzsāka deputāta darbu vietējā pašvaldībā un izglītības pārvaldē. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā nacisti Hjella tēvu divkārt apcietināja, līdz 1944. gadā tēvs devās bēgļa gaitās uz Zviedriju. Abi Hjella Askillsena vecākie brāļi tika turēti gūstā Grīni (Grini) koncentrācijas nometnē.

Pēc kara Askillsens dienēja armijā Vācijas Neatkarīgās norvēģu brigādes grupas sastāvā. Precējies divas reizes, kopš 1992. gada ar Gīnu Jertsenu (Gina Giertsen).

2005. gada maijā viņš viesojās Rīgā, kur tikās ar studentiem un skandināvu literatūras cienītājiem.[3]

DaiļradeLabot

1952. gadā izdots pirmais noveļu krājums „Tagad es vienmēr pavadīšu tevi līdz mājām” (Heretter følger jeg deg helt hjem), kas guva neviennozīmīgu vērtējumu klaji seksuālā zemteksta dēļ. 1969. gadā par romānu „Vide” (Omgivelser) viņš tika apbalvots ar literatūras prēmiju Mads Wiel Nygaard’s Endowment. 1973. gadā režisors Odvars Bulls Tūhūss (Oddvar Bull Tuhus) ekranizēja šo romānu filmā Marija Maruška (Maria Marusjka). Kopš 1982. gada visas viņa izdotās grāmatas bijušas noveļu krājumi, kuru dēļ viņš pašlaik ir uzskatāms par vienu no atzinīgāk vērtētajiem mūsdienu norvēģu rakstniekiem. 1983. gadā par noveļu krājumu „Tomasa F. beidzamie visiem ļaudīm domātie pieraksti” (Thomas F's siste nedtegnelser til almenheten) Hjells Askillsens ieguva Norvēģijas Kritiķu asociācijas prēmiju. 2006. gadā šis stāstu krājums tika nosaukts par pēdējo 25 gadu labāko norvēģu literatūras daiļdarbu.

BibliogrāfijaLabot

Apgāds „Nordisk” latviski izdevis Hjella Askilsena noveļu izlasi „Spainis pilns laika”, kurā pilnībā iekļauts arī 1983. gadā norvēģiski izdotais noveļu krājums „Tomasa F. beidzamie visiem ļaudīm domātie pieraksti” (Thomas F’s siste nedtegnelser til almenheten).[4] Tas ir bilingvāls izdevums.

AtsaucesLabot

  1. «Kjell Askildsen er død». www.vg.no (norvēģu bukmols). Skatīts: 2022-01-03.
  2. Kjell Askildsen sadaļa NRK Forfatter
  3. www.DELFI.lv. «Rīgā viesojas Norvēģu novelists Hjells Askillsens». delfi.lv (latviešu), 2005-05-06. Skatīts: 2022-01-03.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 27. martā. Skatīts: 2016. gada 2. jūnijā.