Akiba Rubinšteins

Akiba Rubinšteins; Akiba Rubinstein
Akiba Rubinšteins 1907. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1882. gada 12. oktobrī ; Staviski, Krievijas Impērija, tagad Polija
Miris	1961. gada 15. martā (78 gadi); Antverpene, Beļģija
Pilsonība	Krievija; Polija
Nodarbošanās	šahists

Akiba Rubinšteins (poļu: Akiba Rubinstein; krievu: Акиба Кивелевич Рубинштейн; dzimis 1882. gada 12. oktobrī Staviskos, Krievijas Impērijā, miris 1961. gada 15. martā Antverpenē, Beļģijā) bija ebreju tautības Polijas starptautiskais lielmeistars šahā (1950), viens no spēcīgākajiem sava laika šahistiem.

Jaunība un iepazīšanās ar šahu labot šo sadaļu

Rubinšteins piedzima Lodzas guberņā rabīna ģimenē kā divpadsmitais bērns. Tēvs mira pirms dēla dzimšanas, un māte nodeva viņu audzināšanā pie vīra vecākiem. Pēc skolas beigšanas radinieki nosūtīja Rubinšteinu uz Belostoku, lai viņš izmācītos par Talmūda skolotāju. 14 gadu vecumā Rubinšteins pirmo reizi vēroja, kā divi viņa skolasbiedri spēlē šahu, un drīz vien pats aizrāvās ar šo spēli. Viņš iegādājās šaha mācību grāmatu un rūpīgi to izstudēja, pēc tam spēlēja ar vietējiem šahistiem. 1903. gadā pēc iegūtās 5. vietas turnīrā Kijivā Rubinšteins pameta studijas, lai atlikušo mūžu veltītu šaham.

Šahista karjera labot šo sadaļu

No 1907. līdz 1912. gadam Rubinšteins kļuva par vienu no spēcīgākajiem šahistiem pasaulē.

1907. gadā viņš uzvarēja Karlsbādes turnīrā un dalīja pirmo vietu Sanktpēterburgas starptautiskajā turnīrā. Lielākie panākumi tika gūti 1912. gadā, kad pēc kārtas uzvarēti 5 lieli turnīri:^[1] Sansebastjana, Pieštani, Breslava (Vācijas čempionāts), Varšava un Viļņa (Krievijas čempionāts).^[2] Tomēr šajos turnīros nepiedalījās tālaika šaha līderi Emanuels Laskers un Hosē Rauls Kapablanka.

Panākumi bija iemesls, lai Rubinšteinu uzskatītu par vienu no reālākajiem pasaules čempiona nosaukuma pretendentiem. Tomēr cerētais mačs ar Laskeru nenotika, jo Rubinšteinam ilgi nebija pa spēkam savākt prasīto balvu fondu, bet 1914. gada oktobrī paredzēto maču izjauca Pirmais pasaules karš.

Pēc kara Rubinšteins joprojām tika uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem šahistiem, lai gan viņa panākumi vairs nebija tik iespaidīgi. Tomēr tika izcīnīta uzvara 1922. gada Vīnes turnīrā, apsteidzot Aleksandru Aļehinu. Tāpat Rubinšteins bija Polijas šaha izlases līderis 1930. gada šaha olimpiādē Hamburgā, kur viņš guva lielisku rezultātu, uzvarot 13 partijās un tikai 4 spēlējot neizšķirti, tā dodot izšķirošo ieguldījumu savas valsts uzvarā turnīrā.^[3] Pēc gada Rubinšteins ieguva šaha olimpiādes sudraba medaļu komandas sastāvā.^[4]

Slimība labot šo sadaļu

Šajā laikā Rubinšteina spēlei bija raksturīga ļoti liela nevienmērība — lieliskas kombinācijas un tālredzīgi stratēģiskie plāni bieži mijās ar rupjām pārskatīšanās kļūdām, kas raksturīgas iesācējiem. Pēc 1932. gada Rubinšteina nervi neizturēja un sāka saasināties psihiskā kaite, kas vēlāk bija par pamatu šizofrēnijai. Rubinšteins nonāca speciālā ārstniecības iestādē Beļģijā, kur uzturējās līdz mūža beigām atlikušos 29 gadus vairs nepiedaloties šaha sacensībās. Brīnumainā kārtā viņam izdevās izdzīvot Otrā pasaules kara laikā, kad nacisti bija okupējuši Beļģiju un notika holokausts.^[5]

1950. gadā Starptautiskā šaha federācija FIDE par lielajiem nopelniem šahista karjeras laikā viņam piešķīra starptautiskā lielmeistara nosaukumu.

Šaha mantojums labot šo sadaļu

Rubinšteins atstāja milzīgu ietekmi uz šaha teoriju. Daudzas viņa izstrādātās atklātņu shēmas dāmas gambītā, Nimcoviča aizsardzībā, franču aizsardzībā, sicīliešu aizsardzībā, angļu atklātnē joprojām ir saglabājušas savu aktualitāti. Rubinšteinam piemīta lieliska galotņu spēles tehnika. Īpaši viņam padevās torņu galotnes, kurās ir ļoti grūti realizēt pārsvaru. Atzīmējot Rubinšteina nopelnus Polijas šaha federācija Polaņicazdrojā rīko memoriālos turnīrus viņa atcerei.^[6]