Havaju mūku ronis
Havaju mūku ronis jeb Havaju mūkronis (Neomonachus schauinslandi) ir endēma Havaju salu roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga, kuras izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta.[1] Tuvākais radinieks ir izmirušais Karību mūku ronis (Neomonachus tropicalis).[2]
| Havaju mūku ronis Neomonachus schauinslandi (Matschie, 1905) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Airkāji (Pinnipedia) |
| Dzimta | Roņi (Phocidae) |
| Cilts | Mūku roņi (Monachini) |
| Ģints | Amerikas mūku roņi (Neomonachus) |
| Suga | Havaju mūku ronis (Neomonachus schauinslandi) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Havaju mūku ronis Vikikrātuvē | |
Havaju mūku roņa mūsdienu populācijā ir apmēram 1400 pieaugušie īpatņi.[3][4] Sugas aizsardzībai tiek veikti dažādi pasākumi, tomēr zinātnieki uzskata, ka populācijai, lai atgūtu līdzsvaru, būs vajadzīgi vēl apmēram 12 gadi.[1][3] Pirmās pazīmes, ka populācija sāk atjaunoties, bija vērojamas laika periodā no 2015. līdz 2017. gadam, kad tās lielums katru gadu pieauga par 3% pēc iepriekšējo 60 gadu samazinājuma.[3] Lai arī Havaju mūku roni mūsdienās aizliegts medīt, to joprojām apdraud cilvēku saimnieciskā darbība (zivju tīkli jūrā, konkurence uz zivju resursiem, jūras piesārņojums), cilvēku ziņkārība, slimības un ļoti zemā ģenētiskā daudzveidība.[3][4]
Izplatība
labot šo sadaļu.jpg)
.jpg)
.jpg)
Lielākā daļa Havaju mūku roņa populācijas mājo Havaju salu ziemeļrietumos (apmēram 1100 īpatņu[3][4]), bet neliela daļa populācijas apmetusies galveno salu piekrastēs (ap 300 īpatņu[3][4]). Retumis roņi novēroti Džonstona atolā, kas atrodas ap 1400 km uz dienvidrietumiem no Havaju salām.[4][5]
Apmēram divas trešdaļas laika mūku roņi pavada jūrā. Tie samērā bieži barojas arī dziļākos ūdeņos (līdz 550 m), ārpus seklajām piekrastes lagūnām, tomēr tie galvenokārt uzturas 50 km joslā gar krastu.[1][6][7]
Uz sauszemes tie uzturas smilšainās vai ar oļiem segtās pludmalēs ar pieaguļošiem sekliem piekrastes ūdeņiem, kuros mazuļiem plunčāties.[1]
Izskats
labot šo sadaļuHavaju mūku ronis ir samērā slaids, garš, torpēdveida ķermenis ar garu kaklu. Mātītes nedaudz lielākas vai vienādas ar tēviņiem. Ķermeņa garums mātītei līdz 2,4 m, svars 180—270 kg, tēviņam ķermeņa garums līdz 2,1 m, svars 140—180 kg.[8]
Līdzīgi kā citiem mūku roņiem, arī Havaju mūku ronim ir izteiksmīga seja ar lielām, plati novietotām acīm. Galva apaļa ar plakanu pakausi, platu, noapaļotu purnu un uz augšu vērstām nāsīm.[8]
Salīdzinot ar ķermeni, priekšējās airkājas relatīvi īsas ar maziem nadziņiem, aizmugurējās airkājas slaidas un garas. Kažoks pēc matojuma maiņas uz muguras ir tumši pelēks, pavēderē sudrabains. Ar laiku saules ietekmē matojums izbalē un tam nomainās krāsa. Pelēkā mugura kļūst brūna, bet sudrabainā pavēdere dzeltenbrūna. Kažoka matojumā var būt dažādi balti plankumiņi, uz ķermeņa parasti arī daudz rētu, kas palīdz atšķirt vienu īpatni no otra. Tikko dzimuši mazuļi ir melni, bet apmēram gada vecumā tie ir tumši pelēki vai brūni ar gaiši pelēku vai gaišu, dzeltenbrūnu pavēderi.[4][8]
Havaju mūku ronim, ja tas ilgstoši uzturas jūrā, uz matojuma var augt aļģes, kas rada priekšstatu, ka kažoks ir zaļgans.[4][9] Kad mūku ronim mainās matojums, tam nolobās arī ādas virsējā kārta, līdzīgi kā ziloņroņiem.[4][10]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļu
.jpg)
Havaju mūku ronis pamatā ir vientuļnieks, gan uzturoties krastā, gan jūrā. Pat lielākam skaitam pulcējoties pludmalē, roņi nav pārāk draudzīgi viens ar otru un parasti guļ viens no otra nelielā attālumā. Reizēm mūku ronis atpūšas nelielā zemūdens alā. Izņēmums ir mātītes ar mazuļiem un jaunajiem ronēniem, kurus salīdzinoši nesen māte ir beigusi zīdīt. Mātei ar tās pēcnācējiem var novērot ciešāku fizisko kontaktu.[1][4][8]
Havaju mūku ronis barības izvēlē ir oportūnists, bet galvenokārt barojas ar bentiskajām kaulzivīm (piemēram, zušiem, plekstēm), vēžveidīgajiem (omāriem, krabjiem, garnelēm) un galvkājiem (astoņkājiem, kalmāriem). Parasti barojas seklajos piekrastes ūdeņos (līdz 60 m), bet reizēm medī arī dziļākās vietās (līdz 550 m).[4][8] Ienirstot mūku ronis spēj aizturēt elpu līdz 20 minūtēm, bet parasti ieniršana ilgst apmēram 6 minūtes.[4]
Reprodukcija
labot šo sadaļuHavaju mūku ronim raksturīga poliginija, un tas kontrolē noteiktu pludmales teritoriju, kurā uzturas mātītes ar mazuļiem, vai pieguļošo ūdens malu. Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 5—8 gadu vecumā. Pirmais mazulis mātītei dzimst 4—10 gadu vecumā, bet visbiežāk 5—6 gados galvenajās Havaju salās un 7—10 gados Havaju salu ziemeļrietumos.[1][4][8] Pārošanās notiek ūdenī. Reizēm sapulcējas vairāki tēviņi, kas šajā laikā ir ļoti agresīvi, tie visi reizē vajā un uzbrūk mātītei, kas meklējas, to savainojot vai izraisot mātītes nāvi, kā arī nobradājot mazuļus, ja tie atrodas tuvumā.[1][8]
Mazuļi var dzimt jebkurā mēnesī, bet lielākā daļa mazuļu dzimst periodā no marta līdz augustam. Grūsnības periods ilgst 11 mēnešus. Tikko dzimis mazulis ir apmēram vienu metru garš, sver 16—18 kg, bet jau 6 nedēļu vecumā tas sver 50—100 kg.[1][8] Māte mazuli zīda ar pienu 6 nedēļas, šajā laikā mātīte visu laiku atrodas blakus savam mazulim. Kad māte ir beigusi zīdīt ronēnu, tā ir zaudējusi apmēram 140 kg no sava svara. Pēc tam māte atstāj mazuli vienu, un tam ir jāizdzīvo ar uzkrātajām barības rezervēm, līdz iemācās pats medīt zivis. Dzīves ilgums 25—30 gadi, daži īpatņi dzīvo ilgāk.[4][8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 IUCN: Hawaiian Monk Seal
- ↑ Neomonachus: New Genus of Monk Seals Described
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 «Hawaiian Monk Seal Population On The Rise». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 9. februārī.
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 4,11 4,12 NOAA Fisheries: Hawaiian Monk Seal
- ↑ Baker, J; Johanos, Thea C. (2004). "Abundance of the Hawaiian Monk Seal in the Main Hawaiian Islands". Biological Conservation. 1. 116: 103–10. doi:10.1016/S0006-3207(03)00181-2
- ↑ Parrish, FA; Littnan, CL (2008). "Changing perspectives in Hawaiian monk seal research using animal-borne imaging" (PDF). Marine Technology Society Journal. 41 (4): 30–34. doi:10.4031/002533207787441944
- ↑ «Use of Technical Diving to Survey Forage Habitat of the Endangered Hawaiian Monk Seal». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. septembrī. Skatīts: 2020. gada 10. februārī.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 8,7 8,8 «Pinnipeds: Hawaiian Monk Seal (Neomonachus schauinslandi)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. novembrī. Skatīts: 2020. gada 11. februārī.
- ↑ Science Direct: Monachus
- ↑ Perrin, William F.; Bernd Wursig; J. G. M. Thewissen (2008). Encyclopedia of Marine Mammals. Academic Press. ISBN 978-0-12-373553-9.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Havaju mūku ronis.