Garstilbis
Garstilbis (Himantopus himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.[1][2] Tas plaši izplatīts visā pasaulē, gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu un attālākās salas okeānos.[1] Reti tiek sastapts arī Latvijā.
| Garstilbis Himantopus himantopus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
_Photograph_By_Shantanu_Kuveskar.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Apakškārta | Bridējputni (Charadrii) |
| Dzimta | Īlenknābju dzimta (Recurvirostridae) |
| Ģints | Garstilbji (Himantopus) |
| Suga | Garstilbis (Himantopus himantopus) |
 Garstilbis Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Garstilbis ir bieži sastopama suga Āfrikā, Āzijā, Amerikā, Autrālijā un Jaunzēlandē. Eiropā fragmentāri mājo rietumos un dienvidos, plašākā zonā Krievijas dienvidos. Eiropas populācijas areāla ziemeļu robeža sasniedz Nīderlandi, Vāciju, Poliju un Baltkrieviju, tomēr ligzdotāju skaits šajās valstīs ir niecīgs, atsevišķos gados neligzdo vispār. Eiropas ligzdotāji ziemo Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Spānijas dienvidos.[3]
Latvijā
labot šo sadaļuGarstilbis Latvijā ir rets ieceļotājs. Līdz šim bijuši pieci novērojumi, pirmais no tiem 2013. gadā Lubāna ezera apkārtnē.[4] Novērojumu skaits pieaug, kas saistīts ar sugas areāla izplešanos uz ziemeļiem. Kaimiņvalstīs garstilbis ir reti ligzdojoša suga: Lietuvā pirmais ligzdošanas gadījums 2012. gadā, bet Igaunijā 2022. gadā.
Izskats
labot šo sadaļuGarstilbis ir liela auguma bridējputns ar ļoti garām kājām, relatīvi nelielu galvu un garu, taisnu knābi. Tā ķermeņa garums ir 33—43 cm, spārnu izplētums 67–83 cm, svars 136—300 g.[5][6][7] To garās kājas ir sarkanas, knābis melns, apspalvojums melnbalts: ķermeņa augšpuse un spārni melni, ķermeņa apakšpuse balta. Galva un kakls ir balti pilnībā vai arī ar vairāk vai mazāk melnām spalvām atkarībā no pasugas, daļai ziemas periodā galva un kakls kļūst pilnībā balti. Tēviņa muguras melnajām spalvām redzams tumši zaļš spīdums, toties mātītēm melnā mugura ir ar brūnu toni. Jaunajiem putniem melno spalvu vietā ir pelēkas spalvas. Kājas garstilbim aizņem 60% no kopējā putna augstuma.[8]
Ieradumi
labot šo sadaļuGarstilbis, lai arī ligzdo šķirti viens no otra, ārpus vairošanās sezonas ir ļoti sabiedrisks putns un veido lielus barus, kuros var būt apmēram 1000 īpatņu.[8] Ziemeļu reģionu populācijas ir gājputni un pārlido lielus attālumus līdz to ziemošanas vietām. Lai arī atkarībā no sezonas mainās putna barošanās ieradumi, tas galvenokārt barojas ar ūdens bezmugurkaulniekiem: kukaiņiem, moluskiem, vēžveidīgajiem un zirnekļiem, tārpiem, kā arī kurkuļiem un mazām zivtiņām.[8] Barība tiek meklēta piekrastes seklajos, dūņanajos ūdeņos un dubļos.
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Garstilbji ligzdo atsevišķi viens no otra vai veido retinātas kolonijas, kurās ir 2—50 pāri, retos gadījumos līdz vairākiem simtiem pāru.[1] Putni veido monogāmus pārus, kas kopīgi iekārto ligzdošanas vietu, kopīgi perē un kopīgi uzņemas rūpes par putnēniem. Ligzda ir neliela iedobe smiltīs, kas izklāta ar dažādiem augiem, sausu zāli un ūdensaugiem.[8] Tā parasti atrodas seklu ūdenskrātuvju un lagūnu krastos, viegli sāļu ūdeņu pārpurvotās pļavās ar smilšu sērēm, dubļu un māla bedrēm. Ligzdas visbiežāk atrodas mitrās pļavās, purvos, seklu ezeru un upju krastos, apūdeņotos tīrumos, dīķmalās. Šie putni ligzdo arī kalnu ezeru krastos.[1]
Dējumā ir 2—5 olīvzaļas vai gaiši brūnas olas ar raibumiņiem. Lielāko daļu laika perē mātīte. Inkubācijas periods ilgst 24—27 dienas. Pēc izšķilšanās mazuļi jau pēc dienas pamet ligzdu un seko saviem vecākiem. Apspalvojums izaug 28—32 dienu vecumā, bet pilnībā neatkarīgi jaunie putni kļūst vēl pēc 14—28 dienām.[9]
Sistemātika
labot šo sadaļuMūsdienās garstilbja sugai pievienotas vairākas kādreizējās garstilbju ģints sugas, kuras šobrīd tiek sistematizētas kā garstilbja pasugas:[1][2]
- Himantopus himantopus himantopus — nominālpasuga, sastopama Eiropā, Āfrikā, Madagaskarā, Dienvidāzijā, Centrālāzijā, Austrumāzijā, Dienvidaustrumāzijā, ziemo Āfrikas dienvidos, Tuvajos Austrumos, Dienvidaustrumāzijā;
- Himantopus himantopus knudseni — Havaju garstilbis, sastopams Havaju salās;
- Himantopus himantopus leucocephalus — sastopams Dienvidaustrumāzijā: Sumatras dienvidos, Javas austrumos, Jaungvinejā, areālam sasniedzot Austrālijas dienvidus, Tasmaniju un Jaunzēlandi;
- Himantopus himantopus melanurus — sastopams Dienvidamerikā: Čīlē, Peru, Bolīvijā, Paragvajā, Brazīlijas dienvidaustrumos un Argentīnas dienvidos;
- Himantopus himantopus mexicanus — melnkakla garstilbis, sastopams ASV rietumos, Centrālamerikā un Dienvidamerikā, Galapagu salās.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «BirdLife: Black-winged Stilt (Himantopus himantopus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 1. martā.
- ↑ 2,0 2,1 Alive: Black-winged Stilt (Himantopus himantopus)
- ↑ «Ornitofaunistika: Garstilbis Himantopus himantopus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 28. februārī.
- ↑ «Garstilbis». www.putni.lv. Skatīts: 2022-09-04.
- ↑ Black-necked Stilt (Himantopus mexicanus)
- ↑ All About Birds: Black-necked Stilt
- ↑ «Madeira: Black-winged Stilt Himantopus himantopus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 1. martā.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 «ARKive: Black-winged stilt (Himantopus himantopus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. martā. Skatīts: 2015. gada 1. martā. Arhivēts 2015. gada 23. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Biodiversity Explorer: Himantopus himantopus (Black-winged stilt)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 1. martā.