Garstilbji
Garstilbji, garstilbju ģints (Himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tās ir sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu un dažas attālas okeānu salas. Garstilbji mājo siltos vai karstos reģionos viegli sāļu ūdenstilpju krastos. Vienas sugas — melnā garstilbja (Himantopus novaezelandiae) — izdzīvošana Jaunzēlandē ir kritiski apdraudēta dēļ no Eiropas ievestajiem plēsējiem (kaķiem, sermuļiem, žurkām) un hibridizācijas ar parasto garstilbi.
| Garstilbji Himantopus (Brisson, 1760) | |
|---|---|
_Photograph_By_Shantanu_Kuveskar.jpg) Garstilbis (Himantopus himantopus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Apakškārta | Bridējputni (Charadrii) |
| Dzimta | Īlenknābju dzimta (Recurvirostridae) |
| Ģints | Garstilbji (Himantopus) |
 Garstilbji Vikikrātuvē | |
Latvijā reizēm var novērot vienu garstilbju ģints sugu — garstilbi (Himantopus himantopus).[2] Suga Latvijā ir reta ieceļotāja un līdz šim bijuši tikai divi novērojumi. Visticamākais, ieceļošana sagaidāma arī turpmāk, jo 2012. gadā ir bijusi pierādīta ligzdošana Klaipēdas apkaimē Lietuvā..[3]
Sistemātikas diskusijas
labot šo sadaļu
Atsevišķos informācijas avotos divu sugu vietā tiek izdalītas 4—5 sugas, lai gan Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība atzīst tikai 2 sugas, pārējās grupas sistematizējot kā garstilbja (Himantopus himantopus) 5 pasugas (H.h.himantopus, H.h.leucocephalus, H.h.knudseni, H.h.mexicanus, H.h.melanurus).[1][4]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuGarstilbju ģints sugas ir vidēji lieli bridējputni ar ļoti garām, tievām kājām, relatīvi nelielu galvu un gariem, smailiem, taisniem knābjiem.[5] Lielākais ģintī ir melnais garstilbis, kura ķermeņa garums var sasniegt 40 cm, svars 220 g.[6] Mazākais dzimtā ir melnkakla garstilbis (H.h. mexicanus), kura mazāko īpatņu ķermeņa garums ir 33 cm, svars 136 g.[7][8] Abi dzimumi izskatās vienādi, tomēr tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes.[9] Garās kājas ir sārtas un pēdām ir daļēji attīstījušās peldplēves.[9] Lielākajai daļai šo putnu ir melnbalts apspalvojums, dažām pasugām uz muguras tumši brūns tonējums. Izņēmums ir melnais garstilbis, kura apspalvojums ir viscauri melns.
Ieradumi
labot šo sadaļu
Garstilbji barojas ar dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem, piemēram, moluskiem, vēžveidīgajiem, kukaiņu kāpuriem un posmtārpiem. Tie barojas arī ar kurkuļiem un nelielām zivtiņām.[9] Šīs grupas putni ligzdo uz zemes, seklā iedobē, ūdentilpes tuvumā, bieži retinātās kolonijās. Ligzdošanas teritorija tiek agresīvi apsargāta un ienaidnieki tiek padzīti ar lielu enerģiju un troksni.[9]
Sistemātika
labot šo sadaļu- Garstilbju ģints (Himantopus)[1]
- Garstilbis (Himantopus himantopus)
- Melnais garstilbis (Himantopus novaezelandiae)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «BirdLife: Black-winged Stilt (Himantopus himantopus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 28. februārī.
- ↑ Latvijas daba: Īlenknābju dzimta (Recurvirostridae)
- ↑ «Ornitofaunistika: Garstilbis Himantopus himantopus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 28. februārī.
- ↑ Alive: Black-winged Stilt (Himantopus himantopus)
- ↑ Britannica: Recurvirostridae
- ↑ Alive: Black Stilt (Himantopus novaezelandiae)
- ↑ Black-necked Stilt (Himantopus mexicanus)
- ↑ All About Birds: Black-necked Stilt
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 Baker, Allan J.; Thomas, Gareth (2003). "Avocets and Stilts". In Perrins, Christopher. The Firefly Encyclopedia of Birds. Firefly Books. pp. 242–243. ISBN 1-55297-777-3.