Hanss Fārni
Hanss Fārni (vācu: Hans Fahrni; 1874. gada 1. oktobris Prāga — 1939. gada 28. maijs Berne) bija Šveices šahists.
|
Biogrāfija
labot šo sadaļu1892. gadā dalījis 1.—2. vietu Šveices šaha čempionātā. Labākie rezultāti starptautiskajos šaha turnīros: 1905. gadā Hamburgā dalījis 2.—3. vietu un Barmenā dalījis 4.—6. vietu;[1] 1909. gadā Minhenē uzvarējis četru šahistu divu apļu turnīrā, apsteidzot Saveliju Tartakoveru, Semjonu Alapinu un Rūdolfu Špīlmanu; 1911. gadā uzvarējis Sanremo, apsteidzot Stepanu Levitski, Dāvidu Pšepjurku, Izidoru Gunsbergu, Boru Kostiču, Leo Forgāču, Rihardu Rēti un citus.[2]
Spēlējis mačus ar sava laika vadošajiem šahistiem, kuros uzvarējis Henriku Salvi ar 3½:1½ (1908; +3, −1, =1) un Kurtu fon Bardelebenu ar 3½:½ (1912), bet nospēlējis neizšķirti ar Paulu Saladinu Leonhartu — 1½:1½ (1914; +1, −1, =1) un Alekseju Seļezņovu — 3:3 (1916; +2, −2, =2).
Grāmatu autors par šaha atklātņu un galotņu teoriju.
Grāmatas
labot šo sadaļu- Das Endspiel im Schach. Lehrreiche Beispiele, Leipzig, 1917.
- Die Aljechin-Verteidigung, Bern 1922.