Gundega (studenšu korporācija)

Latviešu studenšu korporācija Gundega, Latvijas Universitātes studenšu korporācija, ir slēgta biedrība, mūža organizācija, kas darbojas saskaņā ar komānu un tradīcijām. Otrā vecākā studenšu korporācija Latvijā.

Gundega
Pamatinformācija
Dibināšana	1923. gada 29. novembrī Rīga
Krāsas	zaļš-zils-sudrabs
Devīze	Dailei, tautietei
Konventa dzīvoklis	Pērnavas iela 54 dz.16, Rīga
Mājaslapa	gundega.lv

Studenšu korporācijas «Gundega» krāsu vairodziņš un cirķelis.

Mērķi un simboli

Studenšu korporācijas «Gundega» mērķi ir apvienot latviešu studentes, veidojot mūža organizāciju. Stiprināt viņās nacionālo apziņu, ieaudzināt mīlestību pret latviešu tautu un Latviju. Saglabāt tīru latviešu valodu un latviešu tautas tikumus. Izkopt goda prātu, taisnības un pienākuma apziņu. Veicināt interesi par zinātni, kultūru un mākslu. Izveidot un uzturēt savstarpēju draudzību. Sniegt savstarpēju morālu un materiālu atbalstu. Par korporācijas «Gundega» loceklēm var uzņemt latvietes, kas studē augstākajās akadēmiskajās izglītības institūcijās.

Krāsas

• zaļš — dzimtenes zaļie lauki, zemes pamats, dzimtenes mīlestība
• zils — debess tāles, cerība sasniegt mērķus
• sudrabs — darba simbols, mudina nepagurt

Devīzes, moto

• Dailei, tautietei.
• In necessariis unitas, in dubiis libertas, in omnibus caritas.
• Kas mums ir skaists, to tālāk dosim, to neskaisto mēs pārveidosim, lai vairāk spētu citiem dot.

Vapenis

Korporācijas «Gundega» vapenis jeb ģerbonis ir simbols, kurā atveidotas korporācijas devīzes, krāsas, cirķelis un gan vārdos, gan simbolos ietilpināti korporācijas pamatprincipi.

Vēsture (1923—1989)

Dibināta 1923. gada 29. novembrī. Slēgta 1940. gada 13. jūlijā. Darbība atjaunota ārpus Latvijas — 1952. gada septembrī Ņujorkā. Darbība atjaunota Latvijā 1989. gada 29. novembrī.

Pirmsākumi

Par «Gundegas» pirmsākumu uzskata kāda neliela, neoficiāla rakstura sapulce, kas notika pie vienas no vēlākajām dibinātājām — Bertas Puriņas — viņas dzīvoklī Marijas ielā 82/84. Šai sapulcē piedalījās 10 studentes, no kurām deviņa ir vēlākās Latvijas Universitātes studenšu korporācijas «Gundega» dibinātājas:

• Ērika Draviņa prec. Skuja, Kārļa meita (1900. gada 4. decembrī, Smiltenē — 1987) Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes studente, vēlāk zobārste Nīcā, aizsardžu pulkā, no 1944. gada līdz 1964. gadam Liepājas slimnīcas 5. nodaļas vadītāja, tad Liepājas 1. poliklīnikas ārste, Liepājas novadpētniece, vēlākā Brīvības cīņu dalībnieka, Liepājas cukurfabrikas inženiera-ķīmiķa Oto Skujas laulātā;
• Kristīne Blaua prec. Pukse , (?-1976) vēlākā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas studente;
• Emma Milija Ulmane prec. Kāvuža, Ābeltiņa (1903. gada 24. janvārī Annenieku "Bultēs", mirusi 1991. gada 12. septembrī Vista, Kalifornijā, ASV), Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātes studente, vēlākā Ziemeļdakotas Mainotas koledžas profesore, Jāņa un Milijas Kāvužu izglītības un kultūras trasta dibinātāja;
• Emīlija Krese prec. Ansone, (1905-1985. gada 21. oktobri Rīgas Jūrmala, Avotos)), cand. oec, Latvijas Universitātes Studentu padomes locekle;
• Elza Kleinberga prec. Lukstiņa;
• Milda Matisone prec. Karčevska, (1902—1934), Latvijas Universitātes Filozofijas un Filoloģijas fakultātes vēstures nodaļas studente;
• Alise Jūlija Dūmiņa prec. Mirama (Mirāma, Mirāme) (1900. gada 26. janvārī — 1994, Valka), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes studente, aptiekāra Silvio (Zilvio) Teodora Ulriha Mirāma (1902—1942)[13]) laulātā, vēlākā Strenču psihiatriskās slimnīcas un Valkas centrālās slimnīcas ārste-infekcioniste, Svetlanas Ostalu (Uustalo) vecmāmiņa;
• Berta Puriņa, izstājusies 1927.gadā;
• Elza Skrastiņa prec. Ābele, (dzimusi 1904. gada 1. februārī Ēvelē, Latvijā mirusi 2002. gada 29. jūnijā Adelaida, Austrālijā), Satversmes sapulce locekļa, advokāta Jāņa Purgaiļa māsas meita, dzejniece no desmit gadu vecuma (pseidonīms — Smaida), bijusī Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā skolniece, Jāņa Čakstes un Raiņa ģimenes draudzene, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes studente, vēlāk ieguvusi maģistres grādu baltu filoloģijā par darbu "'Paralēlisms latviešu tautas dziesmās", darbojusies Latviešu konversācijas vārdnīcas redakcijā,vēlākā izcilā latviešu rakstniece.

Latvijas Republikā (1923—1940)

1923.gadā visi ar jaunās organizācijas dibināšanu saistītie priekšdarbi tika pabeigti. 1924.gadā tika darīts viss, lai jaunā organizācija atbilstu visām prasībām, kādas izvirza korporācijai (slēgta, nacionāla, akadēmiska organizācija ar šīm pamatprasībām atbilstošām devīzēm un mērķiem) un varētu darboties kā oficiāla organizācija. Tādēļ bija nepieciešms, lai Rīgas apgabaltiesā un Latvijas Universitātē tiktu apstiprināti korporācijas statūti, kas noteiktu tās saistības un attiecības ar Latvijas Universitāti, nenonākot pretrunās ne ar universitātes statūtiem ne korporācijas mērķiem. Līdz ar to nācās izstrādāt un vienoties par korporācijas nosaukumu, devīzēm un krāsām. Sākotnēji bija vairāki korporācijas nosaukuma varianti — Gaujmaliete, Spīdola (šādi šobrīd saucas studenšu korporācijas Gaujmaliete un Spīdola) u.c. Gundegas vārdu piedāvāja Ērika Draviņa, bet viņai tika iebilsts, ka tā ir tikai maza, dzeltena nezāles puķe. Tomēr vairākumam no dibinātājām šis ierosinājums patika un tā necilajai nozīmei tika atrasts atspēkojums, vārdu salikums “guni degt”. Līdz ar to jaunās korporācijas nosaukums kļuva par idejisku apzīmējumu, kas attēlo garīgas degšanas procesu. Nākamais svarīgais darbs bija vienošanās par korporācijas ārējām atšķirības zīmēm — krāsām, to salikumu, simbolisko nozīmi un atšifrējumu. Goda filistrs Kārlis Kundziņš, kas sniedzis idejisku pienesumu korporācijas dibināšanas brīdī un iedvesmojis arī turpmākās gaitas, aicinājis gundegas aktīvi līdzdarboties sabiedriskās norisēs. Detaļas tērpj idejas, kuras vada gundegas arī šobaltdien, piemēram, melnā kleita uzsver emancipāciju un izglītības pieejamību visiem, bet deķelis — grafiķa Sigismunda Vidberga versija par Boloņas universitātes astoņsimtgadu jubilejā aizgūtu Latīņu kvartāla modi — uzsver piederību Eiropas akadēmiskajām tradīcijām un starptautiskas studentu sadraudzes svaru.

Okupāciju laikā (1940—1989)

Korporācijas darbību PSRS okupācijas varas iestādes pārtrauca 1940. gada 8. augustā. Taču neformāli korporācija Latvijā turpināja darboties un eksistēt līdz pat 1944. gadam, kad Latviju otro reizi okupēja Sarkanā armija. Arī vācu okupācijas iestādes neļāva atjaunot korporācijas darbību, taču daļa korporāciju bija radušas iespēju atgriezties savos bijušajos īpašumos. Arī "Gundegas" korporantes tikšanās reizēm un gadasvētku atzīmēšanai, izmantoja gan citu korporāciju telpas gan arī savu locekļu privātdzīvokļus. Nav informācijas, kādēļ gundegas nevarēja izmantot savas kādreizējās telpas Elizabetes ielā 63. 1944.gadā, sākoties otrreizējai PSRS Latvijas okupācijai un iedzīvotāju emigrācijai, korporācijas darbība tika pārtraukta. Turpmākā korporācijas darbība noritēja it kā divos līmeņos: 1952. gadā Sietlā Gundega sāka oficiālu darbību brīvajā pasaulē. Tā bija nosacīti vienota organizācija, kuru veidoja grupas lielākajās ASV un Kanādas pilsētās, Austrālijā, Anglijā un Vācijā — visur, kur bija vairāk kā 5 gundegas. Latvijā Gundega vairs nedarbojās, bet arī tās eksistence nebija pārtraukta. Daļa gundegu turpināja uzturēt savstarpējos sakarus un pēc 1956. gada, kad sāka atgriezties arī represētās un izdzīvojušās, regulāri tika atzīmēta korporācijas dibināšanas gadadiena, par iemeslu minot kādas gundegas dzimšanas dienu.

Atjaunotā darbība Latvijā (no 1989)

Darbība atjaunota Latvijā 1989. gada 29. novembrī.

Korporācijas amatpersonas

Korporācijas «Gundega valdes» priekšsēdētāja un seniore 2024. gadā ir Aivita Moroza, viceseniore Laura Pobusa, sekretāre Laura Rotberga. Audzinātāja ir Alise Zalcmane, literārā maģistre ir Margarita Koroļonoka, kantu maģistre Anna Pētersone, ekonome Vita Biltauere, kasiere Anete Brutāne, mantzine Ketija Vaska, biogrāfe Līva Broka un komāna komisijas vadītāja Māra Arāja .

Filistru biedrības amatpersonas

Gundegas Filistru biedrības valdes priekšsēdētāja ir Daiga Krakopa, valdes priekšsēdētājas vietnieces Elīna Ķersele un Ieva Lazdiņa, bet pārstāvju komitejas locekles ir valdes priekšsēdētēja, kā arī Lāsma Urbāne — sekretāre, Ingūna Tirzmale — tradīciju un audzināšanas vadītāja, Dr. iur. Kristīne Jarinovska — akadēmiski zinātniskā vadītāja, kura ir filistru biedrības komitejas priekšsēdētāja. Gundegas filistru biedrība dibināta reģistrēta 1993. gada 10. decembrī, 2023. gadā tā atzīmēja trīsdesmit gadu jubileju. Filistru biedrības mērķi ir apvienot Biedrībā studēt beigušās Latvijas Universitātes studenšu korporācijas «Gundega" biedrenes, veidojot mūža organizāciju, stiprināt savos biedros nacionālo apziņu, ieaudzināt mīlestību pret tautu un Latviju, saglabāt tīru latviešu valodu un latviešu tautas tikumus, izkopt godaprātu, taisnības un pienākumu apziņu, kā arī veicināt interesi par zinātni, kultūru un mākslu, izveidot un uzturēt savstarpēju draudzību, sniegt savstarpēju morālu un materiālu atbalstu..

Gundegas darbība

Gundega akadēmiski un patriotiski sadarbojas ar Latvijas valdību, tās konferencēs piedalījušās ministru prezidente Dr. oec. Laimdota Straujuma, izglītības un zinātnes ministre Dr. habil. philol. Ina Druviete, Latvijas Universitātes rektors Dr. phys. Mārcis Auziņš, rektors Dr. habil. biol. Indriķis Muižnieks, veselības ministrs Guntis Belēvičs, kā arī citas amatpersonas. Gundega radusi krietnu mājvietu laikmetīgā akadēmiskā sabiedrībā, slīpējot gluži kā dimantus katru atsevišķu meiteni, krāsnesi un filistri. Korporācija iegulda darbu akadēmiskā godīguma vairošanā, ieinteresētībā pētniecībā un galvenais — drošā, pamatotā un pašcieņas pilnā latviešu nacionālismā, no meiteņu rindām aug jaunas zinātnieces, augstskolu un sabiedrības darbinieces, kuras izmantojot iespēju smelties pieredzi draudzībā, kritikā un atbalstā, rainiski pārvēršoties, kalpos mūsu valstij — labklājībai un tautas gara bagātībai. Tradīcijas kā literāro vakaru organizēšana bagātina klausītāju zināšanas un pieredzi akadēmiski zinātniskā diskusijā, savukārt literārā vakara priekšlasījuma autore — un referāts ir obligāts nosacījums, lai kļūtu par pilntiesīgu gundegu, — gūst vērtīgu pieredzi akadēmiski zinātniska darba izstrādē un prezentēšanā. Biogrāfiskā darba veikšana ir arī «Gundegas» tradīcija, to uztic vēlētai amatpersonai — vēsturniecei —, kas akadēmiskā gada noslēgumā sniedz konkrētā akadēmiskajā gadā notikušā atspoguļojumu. Par tradīciju kļuvusi arī «Gundegas» vēstures zinātniskā pētniecība, ko deviņdesmitajos gados sāka tā laika filistru biedrības valdes priekšsēdētāja Liena Bundule savā bakalaura darbā,. 2013. gadā tā laika filistru biedrības pārstāvju komitejas vadītāja Dr. iur. Kristīne Jarinovska kā zinātniskā redaktore aizsāka tradīciju izdot korporācijas zinātnisko izdevumu «Gundegu raksti». Atsaucoties Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa aicinājumam, pievienojās nodomu protokolam cīņai ar plaģiātu. No Rīgā uzņemtajām Latvijā divpadsmot ieguvušas doktora zinātnisko grādu, divas ' gundegas apbalvotas ar Triju Zvaigžņu ordeni — Inese Auziņa-Smita (2000), Dr. med. Gunta Purkalne (2021) —, un viena ar Atzinības krustu — Dr. h. c. Zaiga Alksne-Philips (2005). 2009. gadā Elīna Ķersele izveidoja P!K! un S!P!K! deju kopu «Marmale». Vairākas gundegas dibinājušas savas vārda stipendijas jaunajām latviešu studentēm. 2023. gadā korporācija plaši atzīmēja savu simtgadi — “Simt gadu laikā aptuveni tūkstotis studenšu Gundegu saukušas un sauc par savu mūža organizāciju, tostarp arī ārpus Latvijas trijos kontinentos,” atklāja tā laika seniore Aivita Moroza.

Pazīstamas gundegas

• Zaiga Alksne-Philips, Dr. h. c., pediatre
• Inese Auziņa-Smita, Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā prezidija locekle
• Rūta Astra Jēkabsone, vēsturniece
• Vita Matīsa, PhD, politoloģe, rainoloģe, starptautisko attiecību un diplomātijas eksperte, Ņujorkas studenšu korporāciju kopa
• Maruta Solvita Iveta Naudiņa, neiroloģe, apiterapeite, P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca.
• Gunta Purkalne, Dr. med., onkoloģe, P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
• Inese Zālamane, ginekoloģe, P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

Goda filistri

Goda filistru vidū ir Imants Lancmanis, mākslas zinātnieks un Guntis Šmidchens, Vašingtonas universitātes profesors.

Ārējās saites

• Studenšu korporācija «Gundega»
• «Gundegas dibinātāju un goda filistru dzīves stāsti.» Gundegu raksti, K. Jarinovskas zin. red., Rīga, Gundega, 2013, ISBN 978-9934-14-025-9
• «Gundegu krustpunkti.» Gundegu raksti, 2. sējums. Autoru kolektīvs Kristīnes Jarinovskas un Ināras Kampenusas zinātniskajā redakcijā. Rīga: Gundegas Fil! B!, 2022, ISBN 978-9934-23-682-2