Sengrieķu mitoloģija

Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā. Sengrieķu mitoloģija stāsta arī par dabu, par pasauli, tās izveidošanos, kā arī seno grieķu kultu un rituālu nozīmīgumu. Sengrieķu mītos ir daudz izdomājumu, bet sengrieķi tos vispārīgi uzskatīja par patiesiem notikumiem. Sengrieķu mitoloģija ir atstājusi milzīgu iespaidu uz Rietumu pasaules mākslas un literatūras attīstību. Mūsdienās zinātnieki, pētot mītus, ne tikai mēģina noskaidrot kaut ko vairāk par Senās Grieķijas civilizāciju, bet arī to, kā šie mīti ir veidojušies.

Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni

Sengrieķu dievu valdnieka Zeva atveidojums

Grieķu mitoloģija ir izklāstīta ļoti daudzos nostāstos, kā arī attēlota mākslā, piemēram, gleznās, uz vāzēm, kā arī ziedojumos, kas pasniegti dieviem. Grieķu mītos tiek stāstīts, kā izveidojusies pasaule, kādi notikumi norisinājušies dažādu grieķu dievu, dieviešu un varoņu dzīvēs, kā arī citi mitoloģiski notikumi.

Mītu avoti

Sākotnēji mīti ir pārgājuši no paaudzes uz paaudzi tikai mutvārdu ceļā; tāpēc atsevišķos gadījumos notikumi noteiktā mītā var atšķirties. Mūsdienās zināmie mīti galvenokārt ir iegūti no sengrieķu literatūras, galvenokārt no Homēra eposiem "Iliāda" un "Odiseja". Šajos darbos ir aprakstītas dažādu varoņu dzīves gaitas.

Mīti par sengrieķu dievu izcelsmi un viņu raduraksti ir aprakstīti Hēsioda poēmā "Teogonija" (aptuveni 700 gadus p.m.ē.). Nozīmīgs avots ir arī otrs Hēsioda veikums "Darbi un dienas", kurā ir apskatīti zemnieku dzīves un darba apstākļi Senajā Grieķijā.

Fragmentāri pēc Homēra dažādos laikos un dažādu autoru radīti eposi ir palīdzējuši iegūt trūkstošu informāciju par Trojas karu, kas aprakstīts "Iliādā" un "Odisejā". Šie fragmentārie darbi tiek saukti par Homēra himnām (īsi prozas darbi), un tie ir atsevišķu mītu galvenie uzziņas avoti. Arī daudzi lirikas dzejnieki ir saglabājuši savos darbos sengrieķu mītus, piemēram, Tēbās dzīvojošā Pindara odas ir bagātīgas ar leģendām un mītiem.

19. gadsimtā vācu amatieru arheologs Heinrihs Šlīmanis atklāja Mikēnu civilizāciju, savukārt angļu arheologs Arturs Evanss 20. gadsimtā Krētas salā atklāja Mīnojiešu civilizāciju. Abi atklājumi būtiski veicinājuši izpratni par sengrieķu mitoloģiju un rituālu attīstību.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sengrieķu mitoloģija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)