Odiseja

Šis raksts ir par poēmu. Par citām jēdziena Odyssey nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

“Odiseja” (sengrieķu: Ὀδύσσεια, Odýsseia) ir viena no divām nozīmīgākajām sengrieķu episkajām poēmām. Par tās autoru uzskata aklo sengrieķu dzejnieku Homēru un tiek lēsts, ka tikusi sacerēta 9. vai 8. gadsimtā p.m.ē. Homēram tiek piedēvēts arī otrs lielākais Senās Grieķijas eposs — “Iliāda”, kas tapis agrāk. Eposa sižets aizgūts no varoņteiksmu cikla par Trojas karu. Odisejas kompozīcija ir sarežģītāka par Trojas kara varoņteiksmu kompozīcijām, eposam ir vairākas darbības vietas. Episko poēmu “Odiseja” veido 24 dziedājumi, kas sadalīti ik pa četriem 6 daļās; tā rakstīta daktila heksametrā. Tajā tiek stāstīts par Itakas valdnieku Odiseju, par viņa atgriešanos mājās no Trojas kara. Mājās viņš atgriežas 20 gadus no brīža, kad devās prom uz Trojas karu, tādēļ termins “odiseja” tiek izmantots arī, lai apzīmētu ilgu ceļojumu ar daudziem piedzīvojumiem. Odiseja prombūtnes laikā viņa sieva Pēnelope un dēls Tēlemahs ir spiesti cīnīties pret preciniekiem, kuri izšķiež Odiseja mantu un vēlas apņemt Pēnelopi par sievu.

Episkās poēmas “Odiseja” pirmās rindiņas

“Iliāda” un “Odiseja” ir senākie Eiropas literatūras darbi, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1890. gadā pirmo reizi “Odiseja” tika iztulkota latviešu valodā — Jelgavā tika izdots Kārļa Mīlenbaha tulkojums, bet Rīgā tika izdots Ernesta Dinsberga tulkojums.

Sižets

Tēlemaha ceļojums (1.—4. dziedājums)

Pirmajos četros dziedājumos ir tāds kā episkās poēmas ievads. “Odiseja” sākas ar to, ka ir noslēdzies desmit gadus ilgušais Trojas karš, no kura Itakas valdnieks Odisejs neatgriežas mājās, jo pret viņu ir vērstas jūras dieva Poseidona dusmas. Pirmajos dziedājumos tiek stāstīts, kas notiek galvenā tēla Odiseja mājās viņa prombūtnes laikā un aprakstītas viņa dēla Tēlemaha gaitas. Tiek pieļauts, ka Odisejs ir miris, tāpēc pie viņa sievas Pēnelopes ierodas precinieki, kas kāro iegūt Odiseja mantu.

Gudrības dieviete Atēna kļūst par Odiseja aizbildni un lūdz, lai Zevs ļauj viņam atgriezties mājās, kamēr Poseidons nebūs Olimpa kalnā. Atēna nodod ziņu arī dēlam Tēlemaham, lai viņš turpina meklēt informāciju par tēvu.

Odiseja došanās mājup (5.—8. dziedājums)

Šarla Gleira glezna “Odisejs un Nausikaja”

Šajos četros dziedājumos ir teikts par to, ka nimfa Kalipso ir Odiseju aizturējusi savā salā. Odisejam izdodas ar paštaisītu plostu doties mājup, bet vētra viņu izmet pie faiāku salas, kur viņu atrod valdnieka meita Nausikaja, kas tālāk viņu nodod tēvam Alkinojam.

Odiseja stāstījums par piedzīvojumiem mājup (9.—12. dziedājums)

Odisejs tiek viesmīlīgi uzņemts Alkinoja pilī, kur izstāsta savus piedzīvojumus

Pārējie dziedājumi (13.—24. dziedājums)

• Atgriešanās Itakā (13.—16. dziedājums)
• Gatavošanās atriebībai (17.—20. dziedājums)
• Precinieku nogalināšana; izlīgums ar viņu radiniekiem (21.—24. dziedājums)

Galvenie tēli

Eposā galvenais tēls ir Itakas valdnieks Odisejs. Vēl nozīmīgi tēli ir Pēnelope (viņa sieva) un Tēlemahs (dēls). Poēmā notiek cīņa arī starp sengrieķu dieviem — Atēnu (Odiseja aizgādni), Poseidonu un Zevu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Odiseja.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Odiseja sengrieķu valodā