Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta. Tos visu apvieno kopīga īpašība: nepārtraukti un aktīvi augošu priekšzobu pāris[1] apakšžoklī un augšžoklī, kas graužot tiek uzturēti normālā garumā.[2]

Grauzēji
Rodentia (Bowdich, 1821)
Baltastes antilopvāvere (Ammospermophilus leucurus)
Baltastes antilopvāvere (Ammospermophilus leucurus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
ApakšklaseDzemdētājzīdītāji (Theria)
InfraklasePlacentāļi (Eutheria)
VirskārtaPirmprimātu placentāļi
LielkārtaGrauzējveidīgie (Glires)
KārtaGrauzēji (Rodentia)
Iedalījums
Grauzēji Vikikrātuvē

No visiem zīdītājiem pasaulē 40% ir grauzēji.[3] Tos var sastapt visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Visatpazīstamākie grauzēji ir peles, žurkas, vāveres, burunduki, susliki, dzeloņcūkas, bebri, kāmji, jūrascūciņas, degu un šinšillas. Latvijā grauzēji ir sugām bagātākā zīdītāju kārta, ir konstatēta 21 grauzēju suga. Vislielākais Latvijas grauzējs ir Eirāzijas bebrs (Castor fiber).[4]

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

 
Kapibara — vislielākais mūsdienās dzīvojošais grauzējs

Lielākā daļa grauzēju ir maza auguma dzīvnieki; sīkā Āfrikas pigmejpele (Mus minutoides) var būt tikai 3 cm gara un svērt 2,5 g,[5] toties kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) var svērt 65 kg un tās ķermenis var sasniegt 130 cm.[6] Vislielākais zināmais grauzējs ir izmirušais Josephoartigasia monesi, kas svēra apmēram 1000—1500 kg.[7]

Grauzējiem ir asi priekšzobi, ar kuriem var sagrauzt koku, cietu sēklu, riekstu čaumalas un sakost ienaidniekus. Grauzējiem nav ilkņu un starp priekšzobiem un dzerokļiem veidojas brīva telpa.

Barība labot šo sadaļu

Lielākā daļa grauzēju ēd sēklas vai augus, lai gan dažiem diēta ir bagātināta ar kukaiņiem un sīkiem mugurkaulniekiem. Dažas sugas ir kļuvušas par kaitīgajiem dzīvniekiem, izēdot cilvēku barības un graudu krājumus, kā arī izplatot dažādas slimības.

Sistemātika labot šo sadaļu

 
Grauzēja zobu shēma

Grauzēju kārta (Rodentia)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Rodents: Gnawing Animals». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 18. aprīlī.
  2. «rodent Facts, information, pictures». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 11. maijā. Skatīts: 2009. gada 18. aprīlī. Teksts " Encyclopedia.com articles about rodent " ignorēts
  3. ADW: Rodentia: Information
  4. Zīdītāji (Mammalia)
  5. «African pygmy mouse (Mus minutoides)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 6. oktobrī.
  6. capybaras hydrochaeridae: Web Search Results from Answers.com
  7. Millien, Virginie (05 2008). "The largest among the smallest: the body mass of the giant rodent Josephoartigasia monesi". Proceedings of the Royal Society B 1: -1. doi:10.1098/rspb.2008.0087

Ārējās saites labot šo sadaļu