Bebrveidīgie, bebrveidīgo apakškārta (Castorimorpha) ir grauzēju kārtas (Rodentia) viena no apakškārtām, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas dzimtas.[1][2] Šajā apakškārtā ir apmēram 100 sugas, no kurām gandrīz visas, izņemot Eirāzijas bebru, mājo Ziemeļamerikā, lai gan dažu sugu izplatības areāls iestiepjas arī Dienvidamerikā.

Bebrveidīgie
Castorimorpha (Wood, 1955)
Kanādas bebrs (Castor canadensis)
Kanādas bebrs (Castor canadensis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
ApakšklaseDzemdētājzīdītāji (Theria)
InfraklasePlacentāļi (Eutheria)
VirskārtaPirmprimātu placentāļi (Euarchontoglires)
LielkārtaGrauzējveidīgie (Glires)
KārtaGrauzēji (Rodentia)
ApakškārtaBebrveidīgie (Castorimorpha)
Iedalījums

Apakškārta izveidota, balstoties uz morfoloģiskajiem un ģenētiskajiem pētījumiem. Vēl nesenā pagātnē bebru dzimta tika klasificēta vāverveidīgo apakškārtā (Sciuromorpha), bet goferu dzimta un ķengurpeļu dzimta goferveidīgo apakškārtā (Geomorpha), kas mūsdienās kļuvusi par infrakārtas taksonu. Pie bebrveidīgo apakškārtas pieder arī aizvēsturiskā Eomyidae dzimta, kurai pieder pirmais zināmais grauzējs evolūcijā — Eomys quercyi.

  1. Mammal Species of the World: Order Castorimorpha
  2. Carleton, M. D. and G. G. Musser. 2005. Order Rodentia. Pp 745-752 in Mammal Species of the World A Taxonomic and Geographic Reference. Johns Hopkins University Press, Baltimore.
  3. McKenna, Malcolm C., and Bell, Susan K. 1997. Classification of Mammals Above the Species Level. Columbia University Press, New York, 631 pp. ISBN 0-231-11013-8