Degu dzimta
Degu dzimta (Octodontidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām. Degu dzimtas dzīvnieki dzīvo tikai Dienvidamerikas dienvidrietumos. Dzimtā ir 13 sugas, kas iedalītas 9 ģintīs. Vispazīstamākā suga ir degu (Octodon degus).
| Degu dzimta Octodontidae (Waterhouse, 1839) | |
|---|---|
 Degu (Octodon degus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Apakškārta | Dzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha) |
| Infrakārta | Dzeloņcūku infrakārta (Hystricognathi) |
| Sīkkārta | Jūrascūciņveidīgie (Caviomorpha) |
| Virsdzimta | Degu virsdzimta (Octodontoidea) |
| Dzimta | Degu dzimta (Octodontidae) |
 Degu dzimta Vikikrātuvē | |
Zinātniskais vārds octodont, kas nozīmē "astoņi", ir cēlies no veida, kā šiem grauzējiem nodilst zobi, nodilums atgādina ciparu 8.
Izskats un ieradumi
labot šo sadaļuDegu dzimtas dzīvnieki ir vidēji lieli, to ķermeņa garums variē no 12—20 cm. Tiem ir biezi, mīksti kažoki, kas parasti ir brūnā krāsā, pavēderes bieži ir gaišākas. Lielākā daļa degu dzimtas dzīvnieku ir nakts dzīvnieki. Tie ir sociāli, veido lielas grupas un dzīvo alās. Degu dzimtas dzīvnieki ir izteikti veģetārieši, tie ēd dažādus augus, saknes, gumus, kaktusus.[1]
Sistemātiks diskusijas
labot šo sadaļuIr zinātnieki, kas uzskata, ka degu dzimta būtu jāiedala zaķveidīgo kārtā (Lagomorpha), tomēr padziļināti pētījumi nav apstiprinājuši šo pieņēmumu. Senākā literatūrā tukotuko dzimta (Ctenomyidae) tiek iedalīta degu dzimtā kā apakšdzimta, tomēr mūsdienās tā tiek uzskatīta kā atsevišķa grauzēju kārtas dzimta. Degu dzimtā, balstoties uz DNS pētījumiem, pavisam nesen ir izdalītas 2 jaunas ģintis: Čalčaleros viskačas žurkas (Salinoctomys) un zeltainās viskačas žurkas (Pipanacoctomys).[2][3]
Sistemātika
labot šo sadaļu- Degu dzimta (Octodontidae)
- ģints: Klinšu žurkas (Aconaemys)
- Čīles klinšu žurka (Aconaemys fuscus)
- Portera klinšu žurka (Aconaemys porteri)
- Seidža klinšu žurka (Aconaemys sagei)
- ģints: Degu (Octodon)
- Bridžesa degu (Octodon bridgesi)
- Degu (Octodon degus)
- Mēneszobu degu (Octodon lunatus)
- Klusā okeāna degu (Octodon pacificus)
- ģints: Kalnu degu (Octodontomys)
- Kalnu degu (Octodontomys gliroides)
- ģints: Kalnu viskačas žurkas (Octomys)
- Kalnu viskačas žurka (Octomys mimax)
- ģints: Zeltainās viskačas žurkas (Pipanacoctomys)
- Zeltainā viskačas žurka (Pipanacoctomys aureus)
- ģints: Čalčaleros viskačas žurkas (Salinoctomys)
- Čalčaleros viskačas žurka (Salinoctomys loschalchalerosorum)
- ģints: Koruro (Spalacopus)
- Koruro (Spalacopus cyanus)
- ģints: Līdzenumu viskačas žurkas (Tympanoctomys)
- Līdzenumu viskačas žurka (Tympanoctomys barrerae)
- ģints: Klinšu žurkas (Aconaemys)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Bishop, Ian (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 702. ISBN 0-87196-871-1
- ↑ Gallardo, M. H. et al. (2004). Whole-genome duplications in South American desert rodents (Octodontidae). Biological Journal of the Linnean Society, 82, 443-451
- ↑ Opazo, J. C. (2005). A molecular timescale for caviomorph rodents (Mammalia, Hystricognathi). Molecular Phylogenetics and Evolution, 37, 932-937
Ārējās saites
labot šo sadaļu- http://www.degutopia.co.uk/degufam.htm
- http://www.springerlink.com/content/u0p85176708307v7/[novecojusi saite]
- http://www3.interscience.wiley.com/journal/118759427/abstract?CRETRY=1&SRETRY=0[novecojusi saite]
- Degu
- Līdzenumu viskačas žurka
- Koruro
- Kalnu viskačas žurka Arhivēts 2011. gada 9. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- Kalnu degu
- Čīles klinšu žurka