Zvīņastlidvāveru dzimta

Zvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs.[1][2] Tās izplatītas Āfrikas centrālās daļas mežos.[2]

Zvīņastlidvāveru dzimta
Anomaluridae (Gervais, 1849)
Kamerūnas zvīņastvāvere (Zenkerella insignis)
Kamerūnas zvīņastvāvere (Zenkerella insignis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaGrauzēji (Rodentia)
ApakškārtaZvīņastveidīgie (Anomaluromorpha)
DzimtaZvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae)
Zvīņastlidvāveru dzimta Vikikrātuvē

Kopīgās īpašības labot šo sadaļu

Zvīņastlidvāveres ir nelieli vai vidēji lieli grauzēji ar pūkainu asti un lielām ausīm, ārēji atgādinot vāveres. Tomēr to aste nav tik pūkaina kā vāverēm.[2] Lielākajai daļai sugu (izņemot Kamerūnas zvīņastvāveri), līdzīgi kā lidvāverēm, priekškājas un pakaļkājas savieno ādas membrāna. Atšķirībā no lidvāverēm membrāna priekškājām pievienota drīzāk pie elkoņa, nevis pie plaukstas locītavas. Astes apakšējā daļā pie pamatnes aug divas rindas smailas, uz augšu pacēlušās keratīna plāksnītes. Tās kalpo dzīvnieka atbalstam, sēžot uz koka zara, iecērtoties kā āķiem mizā.[2][3] Lielākajai daļai sugu ir košs kažoks.[2]

Uzvedība labot šo sadaļu

Lielākā daļa dzimtas sugu ir aktīvas nakts laikā, gaišo diennakts laiku pavadot koka dobumā. Galvenokārt barojas ar augu izcelsmes barību: lapām, ziediem un augļiem. Nelielos daudzumos barojas arī ar kukaiņiem. Meklējot barību, mēdz klejot, bet ne tālāk par 6 km no migas.[2][3] No koka uz koku lec planējot, līdzīgi kā lidvāveres izplešot ādas kroku. Ar astes palīdzību spēj lidojumam mainīt virzienu.[2] Parasti uzturas pa pāriem, bet reizēm veido kolonijas, kurās var būt līdz 100 īpatņiem.[2]

Sistemātika labot šo sadaļu

Zvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Mammal Species of the World: Family Anomaluridae
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 «ADW: Anomaluridae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 12. jūnijā.
  3. 3,0 3,1 Fleming, Theodore (1984). Macdonald, D. (ed.). The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. p. 632. ISBN 0-87196-871-1.

Ārējās saites labot šo sadaļu