Kunersdorfas kauja

Kunersdorfas kauja (vācu: Schlacht bei Kunersdorf, krievu: Кунерсдорфское сражение) bija Septiņgadu kara izšķirošā kauja 1759. gada 12. augustā uz austrumiem no Frankfurtes pie Oderas.

Kunersdorfas kauja
Daļa no Trešais Silēzijas karš
Datums 1759. gada 12. Augusts Vieta Kunersdorfa, Brandenburgas markgrāfiste (tagad Kunovice, Polija) 52°21′11″N 14°36′46″E Iznākums Krievu-austriešu uzvara
Karotāji
Krievijas Impērija Austrija	Prūsijas Karaliste
Komandieri un līderi
Pjotrs Saltikovs E. G. fon Laudons	Frīdrihs II
Spēks
59 500 248 lielgabali	50 900 230 lielgabali
Zaudējumi
16 332	18 609—20 700 172 lielgabali

Austriešu karaspēka komandieris vidzemnieks Ernests Gideons fon Laudons.

Krievu kazaki vajā Prūsijas karali Frīdrihu II, kuru no gūsta izglābj majors J.B. Pritvics.

Prūsijas Karalistes armija ar 48 tūkstošiem karavīru uzbruka Krievijas Impērijas un Hābsburgu monarhijas armijām ar 64 tūkstošiem karavīru, kuri bija nocietinājušies aiz Oderas upes.

Krievijas un Austrijas apvienotais karaspēks E. G. fon Laudona vadībā sakāva Prūsijas karaspēku Frīdriha II vadībā. Krievijas un Austrijas armijas īslaicīgi ieņēma Berlīni.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kunersdorfas kauja.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)