Gothards Heinrici (vācu: Gotthard Heinrici; dzimis 1886. gada 25. decembrī, miris 1971. gada 13. decembrī) bija vācu ģenerālpulkvedis (Generaloberst) Otrā pasaules kara laikā. Pazīstams kā Armiju grupas "Visla" komandieris un vācu spēku komandieris Berlīnes kaujas laikā no 1945. gada 28. janvāra līdz 20. martam. Atcelts no amata pēc konflikta ar Vilhelmu Keitelu. Tiek uzskatīs par vienu no sava laika labākajiem aizstāvēšanās kara taktiķiem. Pēc nostāstiem, bieži atkāpjoties ignorējis fīrera "izdedzinātās zemes" direktīvu gan ārpus Vācijas (atkāpjoties no Smoļenskas), gan kara beigās pie Berlīnes.

Gothards Heinrici
Gotthard Heinrici
Gothards Heinrici 1943. gadā
Gothards Heinrici 1943. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1886. gada 3. decembrī
Gumbinnene, Vācijas Impērija
(tagad Guseva, Kaļiņingradas apgabals, Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1971. gada 13. decembrī (85 gadi)
Veinštate, Bādene-Virtemberga, Karogs: Vācija Vācija
Tautība vācietis
Paraksts
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālpulkvedis (Generaloberst)
Dienesta laiks 1905–1945
Valsts Vācijas Impērija (1905—1918),
Veimāras Republika (1918-1933),
Trešais reihs (1933—1945)
Struktūra Sauszemes armija
Komandēja Vācijas 4. armija, Vācijas 1. tanku armija, Armiju grupa "Visla"
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar ozollapām un zobeniem (Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes mit Eichenlaub und Schwertern)

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis mūsdienu Austrumprūsijā (tagad Kaļiņingradas apgabalā) garīdznieka ģimenē. Armijā kopš 1905. gada, Gerda fon Rundšteta radinieks. Viņa sieva Ģertrūde bija pusebrejiete. Šis fakts, Heinrici reliģiozitāte, kā arī atteikšanās iestāties nacistu partijā radīja problēmas Heinrici militārajā karjerā. Pirmā pasaules kara laikā karoja gan Rietumu, gan Austrumu frontē. Arī Otrā pasaules kara laikā dienēja gan Austrumu, gan Rietumu frontē. Pēc kara kādu laiku bija ieslodzīts karagūstekņu nometnē Velsā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu