Vilhelms Bodevins Gustavs Keitels (vācu: Wilhelm Bodewin Gustav Keitel; dzimis 1882. gada 22. septembrī, miris 1946. gada 16. oktobrī) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā. Oberkommando der Wehrmacht (Bruņoto spēku Augstākās vadības) komandieris, faktiski kara ministrs.

Vilhelms Keitels
Wilhelm Keitel
Vilhelms Keitels 1942. gadā
Vilhelms Keitels 1942. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 22. septembrī
Bādgandersheima, Vācijas Impērija (tagad Lejassaksija, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1946. gada 16. oktobrī (64 gadi)
Nirnberga, ASV okupācijas zona Vācijā
(tagad Bavārija, Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālfeldmaršals
Dienesta laiks 1901–1945
Valsts Vācijas Impērija (līdz 1918), Veimāras Republika (līdz 1933), Trešais reihs
Struktūra Vācijas bruņotie spēki
Komandēja Bruņoto spēku Augstākā vadība (Oberkommando der Wehrmacht)
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts (Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes)

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis vidēji turīgā vācu zemnieka ģimenē. Pirmajā pasaules karā piedalījās kā virsnieks Rietumu frontē. Sākumā dienēja kājnieku daļās Flandrijā, kur tika smagi ievainots. Kopš 1915. gada bija štāba virsnieks dažādās divīzijās. Starpkaru periodā turpināja militāro dienestu. Pēc Vernera fon Blomberga demisijas kļuva Oberkommando der Wehrmacht komandieri.

Otrā pasaules kara laikā vadīja Vācijas armijas militārās operācijas. Iesākumā iebilda Hitleram pret iebrukumu Francijā un PSRS, vēlākajā kara gaitā bija viena no Hitleram lojālākajām augstākajām militārpersonām. Kara gaitā parakstīja vairākas pavēles, kuras var klasificēt kā kara noziegumus, piemēram 1941. gada "Nakts un Miglas" direktīva (Nacht und Nebel), kura akceptēja politisko pretinieku nolaupīšanu ("pazušanu") Vācijas okupētajās teritorijās. Pēc Hitlera pašnāvības 1945. gada 30. aprīlī Keitels iekļāvās t.s. Flensburgas valdības sastāvā. 1945. gada 8./9. maijā PSRS pārstāvju klātbūtnē parakstīja Vācijas bezierunu kapitulāciju.

Tiesāts par kara noziegumiem Nirnbergas procesā un sodīts ar nāvi 1946. gada 16. oktobrī.[1] Tiesas procesa laikā pilnībā atzinis savu vainu šausmīgajā karā un nožēlojis savu nespēju to apturēt. Lai pasvītrotu viņa apsūdzību kriminālo raksturu, rietumu sabiedrotie nepiekrita Keitela lūgumam nāvessodu izpildīt ar militārpersonām paredzēto nošaušanu, bet gan saglabāt sākotnēji piespriesto pakāršanu. Viņa pēdējie vārdi pirms nāvessoda izpildes bija: Es lūdzu visvarenajam Dievam apžēloties pār vācu tautu. Vairāk kā divi miljoni vācu karavīru ir devušies nāvē par dzimteni pirms manis. Es tagad jums sekoju, mani dēli. Visu par Vāciju.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Judgement : Keitel». The Avalon Project: Documents in Law, History, and Diplomacy. Yale Law School Lillian Goldman Law Library.

Ārējās saites labot šo sadaļu