Gerhards fon Tīzenhauzens

Gerhards fon Tīzenhauzens (vācu: Gerhard Diedrich Jakob von Tiesenhausen, 1878—1917) bija vācbaltiešu arhitekts, viens no Mežaparka apbūves projekta autoriem.

Gerhards fon Tīzenhauzens
1898. gada portrets
Dzimis 1878. gada 14. aprīlī
Tērbata, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1917. gada 26. oktobrī (39 gadu vecumā)
Tiraspole, Krievijas Republika (tagad Karogs: Moldova Moldova)
Tautība vācbaltietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Rīgas Politehniskā augstskola
Mākslas virziens jūgendstils

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1878. gada 26. martā (14. aprīlī) Tērbatā ģenerālmajora Karla Jakoba Reinholda fon Tīzenhauzena (1816-1902) un viņa sievas Dorotejas Luīzes Augustes, dzimušas Zellheimas (1841-1929), ģimenē. Studēja arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā, 1906. gadā beidza studijas un 1907. gadā saņēma diplomu ar tiesībām "vadīt visāda veida būvdarbus un projektēt visāda veida celtnes un ēkas", kā arī ieņemt 10. kategorijas ierēdņa posteni ar augstajai vietai atbilstošu atalgojumu.[1] Vācbaltu studentu korporācijas Fraternitas Baltica biedrs.

1907. gadā Gerhards fon Tīzenhauzens vadīja Novorosijskas luterāņu baznīcas būvi, bija arhitekts Pēterburgā. 1909. gada aprīlī viņš atgriezās dzimtenē, līdz 1910. gadam strādāja Trompovska arhitektu birojā. Pēc viņa projektiem no 1911. līdz 1913. gadam Mežaparkā uzcēla 44 ēkas, lielākā to daļa atrodas kvartālā starp Gdaņskas, Stokholmas un Stendera ielu un Visbijas prospektu.[2] Viņš projektēja arī Barklaja de Tolli ģimenes vasarnīcu Ogrē, Aleksandra un Karolīnas māju Brīvības ielā, kas sagrauta Otrā pasaules kara laikā.

Pirmā pasaules kara laikā Tīzenhauzenu iesauca Krievijas impērijas armijā, 1916. gadā viņu iecēla par militāro arhitektu Tiraspoles kazarmu būvē. Miris pēc smaga savainojuma negadījumā Tiraspolē 1917. gada 26. oktobrī.[3]

Precējies 1912. gadā. Viņam bija trīs Rīgā dzimuši dēli: Hanss Dīdrihs, Hanss Albrehts un Hanss Heinrihs.

Mežaparka Attīstības biedrība 2003. gadā pie Gerharda fon Tīzenhauzena 1912. gadā uzceltās ģimenes mājas Ščecinas ielā 5 atklāja piemiņas zīmi.[4]

Projektētās ēkas

labot šo sadaļu
  • Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002
  • Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu