Gaznevīdu impērija

(Pāradresēts no Gaznes valsts)

Gaznevīdi (Turku: Gazneli İmparatorluğu) bija tjurku[1] musulmaņu dinastija, kas cēlusies no tjurku mamelukiem[2] un no 977. līdz 1186. gadam valdīja lielākajā daļā Vidusāzijas.[3][4][5] Gaznevīdu impērijas galvaspilsēta atradās mūsdienu Austrumafganistānas pilsētā Gaznī. Pateicoties savu priekšteču persiešu Sasanīdu lielajai kultūras un politiskajai ietekmei, tjurku Gaznevīdi ar laiku ietekmēts persiešu kultūrā.[6][5][3][7][8][9][10]

غزنویان
Gaznevīdu impērija
977 – 1186
Location of Romas impērijas
Location of Romas impērijas
Pārvaldes centrs Gaznī no 977. līdz 1151.
Lahora no 1151. līdz 1186.
Reliģija sunnītu islāms
Valdība Monarhija
emīrs Alps Tegīns
Husrau Maliks
Vēsturiskais laikmets Vidējie viduslaiki
 - Dibināta 977
 - Likvidēta 1186

977. gadā kāds vergs - tjurks, vārdā Alps Tegīns, Neišābūrā centās gāzt savus Samanīdu valdniekus. Cietis neveiksmi, viņš ar saviem sekotājiem bēga uz mūsdienu Afganistānas austrumiem, un par viņa darbības centru kļuva Gaznī. Tjurku Gaznevīdi bija fanātiski musulmaņi un drīz savu varu un reliģiju ieviesa visā Afganistānas teritorijā.[11] Alpam Tegīnam un viņa pēctecim — znotam Sebukam Tegīnam - izdevās paplašināt savu varu līdz Amudarjai un caur Horasānu — līdz pat Kaspijas jūrai.[11] Trešais Gaznevīdu valdnieks Mahmuds (Sebuka Tegīna dēls) tronī kāpa 998. gadā un kļuva par varenāko savas impērijas valdnieku.[11] Viņa laikā Gaznevīdi veica septiņpadsmit karagājienus uz Indas ieleju, iekarojot pilsētas un izlaupot tempļus, ik reizi sagrābdami tik daudz bagātību, cik vien spēja aiznest sev līdzi uz Gaznī.[11] Mahmuda mullas arī ieviesa islāmu Pendžābā (mūsdienu Pakistānā).

Pēc Mahmuda nāves 1030. gadā impērija sāka brukt, jo arvien lielāku spēku ieguva stepes tjurki, bet viņa pēctecis Masuds bija aizrāvies ar Indiju. Pamazām impērija zaudēja arvien vairāk teritoriju, līdz 1051. gadā (citos avotos 1040. gadā) Gūrīdu valdnieks Alaudīns iekaroja un nodedzināja Gaznī, bet 1186. gadā Gūrīdi notvēra un nogalināja pēdējo Gaznevīdu valdnieku, kas tobrīd valdīja Lahorā.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Islamic Central Asia: an anthology of historical sources, Ed. Scott Cameron Levi and Ron Sela, (Indiana University Press, 2010), 83;The Ghaznavids were a dynasty of Turkic slave-soldiers..., "Ghaznavid Dynasty" Encyclopædia BritannicaJonathan M. Bloom, Sheila Blair, The Grove Encyclopedia of Islamic Art and Architecture, Oxford University Press, 2009, Vol.2, p.163, Online Edition, "Turkish dominated mamluk regiments...dynasty of mamluk origin (the GHAZNAVID line) carved out an empire..."
  2. "Encyclopedia Britannica - Ghaznavid Dynasty"
  3. 3,0 3,1 C.E. Bosworth: The Ghaznavids. Edinburgh, 1963
  4. C.E. Bosworth, "Ghaznavids", in Encyclopaedia Iranica, Online Edition 2006, (LINK Arhivēts 2008. gada 11. maijā, Wayback Machine vietnē.)
  5. 5,0 5,1 C.E. Bosworth, "Ghaznavids", in Encyclopaedia of Islam, Online Edition; Brill, Leiden; 2006/2007
  6. M.A. Amir-Moezzi, "Shahrbanu", Encyclopaedia Iranica, Online Edition, (LINK Arhivēts 2007. gada 11. martā, Wayback Machine vietnē.): "... here one might bear in mind that non-Persian dynasties such as the Ghaznavids, Saljuqs and Ilkhanids were rapidly to adopt the Persian language and have their origins traced back to the ancient kings of Persia rather than to Turkish heroes or Muslim saints ..."
  7. «Encyclopaedia Iranica, Iran: Islamic Period - Ghaznavids, E. Yarshater». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. augustā. Skatīts: 2009. gada 11. decembrī.
  8. B. Spuler, "The Disintegration of the Caliphate in the East", in the Cambridge History of Islam, Vol. IA: The Central islamic Lands from Pre-Islamic Times to the First World War, ed. by P.M. Holt, Ann K.S. Lambton, and Bernard Lewis (Cambridge: Cambridge University Press, 1970). pg 147: One of the effects of the renaissance of the Persian spirit evoked by this work was that the Ghaznavids were also Persianized and thereby became a Persian dynasty.
  9. Anatoly M Khazanov, André Wink, "Nomads in the Sedentary World", Routledge, 2padhte padhte to pagla jayega aadmi, "A History of Russia, Central Asia and Mongolia", Blackwell Publishing, 1998. pg 370: "Though Turkic in origin and, apparently in speech, Alp Tegin, Sebuk Tegin and Mahmud were all thoroughly Persianized"
  10. Robert L. Canfield, Turko-Persia in historical perspective, Cambridge University Press, 1991. pg 8: "The Ghaznavids (989-1149) were essentially Persianized Turks who in manner of the pre-Islamic Persians encouraged the development of high culture"
  11. 11,0 11,1 11,2 11,3 Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai. Rīga : Subjektiv Filma, 2008. 97. lpp. ISBN 9984-394-01-8.

Ārējās saites labot šo sadaļu