Galatija (province)
Galatija (latīņu: Galatia) bija Romas impērijas province, kas atradās Mazāzijas teritorijā (mūsdienu Turcijā), un kuru romiešu imperators Augusts Oktaviāns dibināja 25. gadā pr.Kr. Provincē tika iekļauts Galatijas apgabals un tās galvaspilsēta bija Ankira (latīņu: Ancyra) (mūsdienu Ankara). Provinces robežas vairākkārtīgi tika mainītas, līdz Antonina Pija laikā izveidotās robežas saglabājās līdz Diokletiāna reformai. Galatijas province ziemeļos robežojās ar Bitīnijas un Ponta provinci, austrumos ar Kapadoķijas provinci, dienvidos ar Kilikijas provinci un ar Līkijas un Pamfīlijas provinci, bet rietumos ar Āzijas provinci.
Saskaņā ar Diokletiāna tetrarhijas reformām Galatijas ziemeļu daļa tika pievienota Paflagonijai, bet dienvidu daļa tika atvēlēta Likaonijai. 398. gadā Arkādija valdīšanas laikā palikusī Galatijas teritorija tika sadalīta Primārajā Galatijā un Sekundārajā Galatijā jeb Salutārī. Primārā Galatija aizņēma iepriekšējās provinces teritorijas ziemeļaustrumu daļu, saglabājot Ankiru, kā savu galvaspilsētu, un to pārvaldīja konsulārs. Sekundārā Galatija jeb Salutāris aizņēma vecās provinces dienvidrietumu daļu, un to pārvaldīja prezids ar rezidenci Pessinā. Abas šīs provinces tika iekļautas Pontas diocēzē. Justiniāna I valdīšanas laikā šīs provinces uz īsu brīdi no 536. līdz 548. gadam tika atjaunotas, bet 7. gadsimta otrajā pusē tās tika iekļautas jaunajā Anatolikas tēmā. Vecās provinču administrācijas pēdas saglabājās līdz 8. gadsimta sākumam.
