Fotoefekta sarkanā robeža

Fotoefekta jeb fotoelektriskā efekta robeža ir katram materiālam raksturīgs pastāvīgs maksimālais elektromagnētiskā viļņa garums jeb pastāvīga minimālā elektromagnētiskā viļņa frekvence, ar kuru var tikt izraisīts fotoefekts. [1]

Lai notiktu fotoefekts,

 ;

ir minimālā viļņa frekvence (Hz), ir minimālā kvanta (fotona) enerģija (J), ir Planka konstante (J/s), ir maksimālais viļņa garums (m), ir gaismas (jebkura EMV) ātrums (m/s), ir izejdarbs (J) [2]

Sarkanā robeža vielām [3]
Viela max ,nm Viela max ,nm
Bārijs 484 Alumīnijs 450
Cinks 290 Bismuts 330
Germānijs 272 Dzelzs 287
Sudrabs 260 Kadmijs 320
Litijs 500 Magnijs 330
Kālijs 550 Nātrijs 540
Cēzijs 620 Vara(I) oksīds 239
Platīns 230 Svins 310
Rubīdijs 573 Selēns 220
Dzīvsudrabs 260 Sērs 230
Kalcijs 370 Antimons 310
Niķelis 276 Volframs 272
Zelts 262 Parafīns 215
Ūdens 200 Bārija oksīds 1235
Cēzija superoksīds 1400

AtsaucesLabot

  1. Edvīns Šilters, Vilnis Reguts, Austris Cābelis, Ilgonis Vilks. Fizika 12. klasei. Lielvārds, 2008. 183. lpp. ISBN 978-9984-11-264-0.
  2. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 369. — 370. lpp.
  3. «Красная граница фотоэффекта». Skatīts: 16.03.2021.