Kandavas viduslaiku pils

Kandavas viduslaiku pils (vācu: Ordensburg Candau) bija Livonijas ordeņa mūra pils Kandavā, kas no 13. līdz 16. gadsimtam bija Kandavas fogtejas pārvaldes centrs, bet vēlāk tā bija Kurzemes un Zemgales hercogistes Kandavas pilskunga rezidence. Saglabājies 17. gadsimtā pārbūvētais pulvertornis (11,8х11,95 m).

Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni 18. gadsimta beigās.

Kandavas skats ar pilsdrupām 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens).

Vēsture

13. gadsimta otrajā pusē Livonijas ordenis netālu no senā kuršu Kandavas pilskalna pie senā satiksmes ceļa, kas savienoja Rīgu ar Kuldīgu un tālāk ar Prūsiju, uzcēla mūra pili. Pils celtniecības laiks pēc Kursas valsts sadalīšanas 1253. gadā nav precīzi zināms, bet kopš 1312. gadā tā bija fogta rezidence un visas bijušās Vanemas zemes pārvaldes centrs. 1334. gadā pili paplašināja. Zināms, ka 1541. gadā pilī pastāvīgi mitinājās pieci ordeņa bruņinieki, kam bija divi bruņoti zirgi un divi kara zirgi, 15 šaujamieroči un septiņi arbaleti.

Pēc 1617. gada Kurzemes un Zemgales hercogistes satversmes (Formula regiminis — "Valdības formula") pieņemšanas pilī tiesu sprieda Kandavas pilskungs (Hauptmann). Hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā 1645. gada pie Kandavas pils uzcēla pulvera sudmalas, kurā ražoja šaujamo pulveri no vietējā sēravotu sēra un salpetra (1645-1676). 1650. gadā hercogs Jēkabs par Kandavas pilskungu iecēla Georgu Firksu, bijušo Kurzemes hercoga ārkārtējo sūtni Francijas karaļa Ludviķa XIV galmā. Otrā Ziemeļu kara laikā 1659. gada 16. jūnijā zviedri ieņēma Kandavas pili un to izpostīja, pēc Lielajā Ziemeļu karā nodarītajiem postījumiem tā zaudēja savu militāro nozīmi un 1750. gadā Kandavas pilskungs pārvācās uz dzīvi miestā. 1840. gadā pilsdrupu akmeņus atļāva izmantot apkārtējo māju celtniecībai, līdz 1870. gadam bija saglabājušies vienīgi pils vārti un daži mūru fragmenti.

1902. gadā pilsdrupu teritorijā iekārtoja parku. 2010. gadā pils pakājē izveidoja tās miniatūru atveidojumu (autors Zigmunds Piņķis).

Apraksts

Kandavas pils Abavas senlejas malā bija celta no granīta laukakmeņiem, tās ārsienas bija 1,1-1,5 metrus biezas. Tās iekšpusē atradās taisnstūra veida kastella ar mūriem 34,2 х 31,5 metru garumā un 1,8х2,0 metru biezumā.

Ārējās saites

• Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)