Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)

Šis raksts ir par Svētās Romas imperatoru. Par citām jēdziena Ferdinands I nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Šis raksts ir par 1503. gadā dzimušo Austrijas valdnieku no Hābsburgu dinastijas. Par 1793. gadā dzimušo Austrijas valdnieku no Hābsburgu dinastijas skatīt rakstu Ferdinands I Hābsburgs (Austrijas imperators).

Ferdinands I (vācu: Ferdinand I., čehu: Ferdinand I., ungāru: I. Ferdinánd, horvātu: Ferdinand I.; dzimis 1503. gada 10. martā, miris 1564. gada 25. jūlijā) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas ķeizars no 1558. gada līdz savai nāvei, kā arī Bohēmijas, Ungārijas, Horvātijas karalis. Gandrīz visu valdīšanas laiku valdīja Hābsburgu Austrijas īpašumos, kamēr viņa brālis Kārlis V Hābsburgs — Spānijā.

Ferdinands I Ferdinand I.
Austrijas lielhercogs
Amatā 1521 — 1564. gada 25. jūlijs
Priekštecis	Kārlis V Hābsburgs
Pēctecis	Maksimiliāns II Hābsburgs
Bohēmijas karalis
Amatā 1526. gada 24. oktobris — 1564. gada 25. jūlijs (kronēts 1527. gada 24. februārī, Prāgā)
Priekštecis	Ludvigs II Jagellons
Pēctecis	Maksimiliāns II Hābsburgs
Ungārijas un Horvātijas karalis
Amatā 1526. gada 16. decembris — 1564. gada 25. jūlijs (kronēts 1527. gada 3. novembrī, Sēkešfehērvārā)
Priekštecis	Ludvigs II Jagellons
Pēctecis	Maksimiliāns II Hābsburgs
Romiešu karalis (Romanorum Rex)
Amatā 1531. gada 5. janvāris — 1564. gada 25. jūlijs (kronēts 1531. gada 11. janvārī, Āhenē)
Priekštecis	Kārlis V Hābsburgs
Pēctecis	Maksimiliāns II Hābsburgs
Svētās Romas impērijas ķeizars
Amatā 1558 — 1564
Priekštecis	Kārlis V Hābsburgs
Pēctecis	Maksimiliāns II Hābsburgs
Dzimšanas dati	1503. gada 10. martā Alkala de Enaresa, Kastīlija, Spānija
Miršanas dati	1564. gada 25. jūlijā (61 gada vecumā) Vīne, (tagad Austrija)
Apglabāts	Sv. Vita katedrāle (Katedrála svatého Víta, Václava a Vojtěcha), Prāga, Čehija
Dinastija	Hābsburgi
Tēvs	Filips I Hābsburgs (Felipe I de Habsburgo)
Māte	Kastīlijas Huana (Juana la Loca), Trastamaru dinastija
Dzīvesbiedrs(-e)	Anna Jagellone (Anna von Böhmen und Ungarn, Jagellonu dinastija)
Bērni	Maksimiliāns II Hābsburgs; Austrijas Elizabete; Austrijas Joanna; Austrijas Anna, Ferdinands II Hābsburgs; Austrijas Katrīna; Austrijas Barbara; Kārlis II Hābsburgs; Austrijas Eleonora
Reliģija	kristietība
Paraksts

Ferdinanda I valdīšanas laiks pagāja divu lielu notikumu ēnā — XVI gadsimta divdesmitajos gados Osmaņu impērija uzbruka no Balkāniem, bet Svētās Romas impērijā nostiprinājās protestantisms, kas izraisīja vairākus reliģiozus karus. Ferdinandam tiek piedēvēta devīze Fiat justitia et pereat mundus — "Lai valda tiesības, kaut pasaule aiziet bojā".

Dzīvesgājums

Dzimis Spānijā, topošā Spānijas karaļa Felipes I un topošās karalienes Kastīlijas Huanas, sauktas Trakā, ģimenē. 1521. gadā Ferdinands I Hābsburgs kļuva par Austrijas lielhercogu, pārņemot titulu no sava brāļa Kārļa V, kurš turpināja būt par Spānijas karali.

Pēc Ungārijas karaļa Ludviga II nāves 1526. gadā izšķirīgajā Mohāčas kaujā pret Suleimanu I, Ferdinands kļuva par Bohēmijas, Ungārijas un Horvātijas karali, taču par Ungārijas Karalistes karali mēnesi iepriekš bija ievēlēts arī Transilvānijas vojevoda Jānošs I Sapojai. Kritisks Ferdinandam I bija 1529. gads, kad turki aplenca Vīni. 1533. gadā tika atsists vēl viens osmaņu uzbrukums, Ferdinands I noslēdza mieru ar Osmāņu impēriju, sadalot Ungāriju divās daļās — Hābsburgu kontrolē (rietumi) un Sapojai kontrolē (austrumi).

1555. gadā tika noslēgts Augsburgas miers, kurš noteica reliģiskās tolerances principus Svētās Romas impērijā. Šo principu izstrādē piedalījās arī Ferdinands I. 1556. gadā Kārlis V atteicās no amatiem, un par faktisko Svētās Romas imperatoru kļuva Ferdinands I (Spānija, Spāņu Nīderlande, Neapole un citi īpašumi, arī Amerikā, tika Kārļa dēlam Felipem II).

1527. gadā viņš veica izmaiņas valsts iekārtā un izveidoja Austrijai līdzīgus pārvaldes orgānus Presburgā Ungārijai, Prāgā Bohēmijai un Breslavā Silēzijai. Savā darbībā Ferdinands I veicināja kontrreformāciju, atbalstīdams jezuītus.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ferdinands I Hābsburgs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)