Fenakīts

Fenakīts ir berilija silikāts. Tas bieži atrodams pegmatīta dzīslās^{[nepieciešama atsauce]} kopā ar citiem berila grupas dārgakmeņiem, piemēram, topāzu un smaragdu, un tas sastopams arī kopā ar dūmu kvarcu un hrizoberilu.

Fenakīts
Klasifikācija
Klase	Berilija silikāts
Štrunca ID	09.AA.05
Ķīmiskā formula	Be2SiO4
Singonija	Trigonālā
Īpašības
Krāsa	Bezkrāsains, balts, dzeltens, rozā, brūns
Habituss	Veido caurspīdīgus rombiskas vai prizmatiskas formas kristālus, bieži mazus gabaliņus
Skaldnība	Izteikta uz 1120, nepilnīga uz 1011
Cietība pēc Mosa skalas	7,5 - 8
Spīdums	Stikla
Blīvums	2,96 - 3 g/cm3

Tas veido īsus heksagonālas prizmas formas kristālus, dažkārt arī dvīņkristālus, un tajā vertikālās ass virzienā bieži saskatāms svītrojums. Fenakītam piemīt liela cietība, tāpēc to var apstrādāt kā dārgakmeni. Bieži kristāli ir mazi, un tie ir jāapstrādā rūpīgi.

Fenakītu ir iespējams atrast Brazīlijā, Madagaskarā, Norvēģijā, Krievijā un ASV. Mistiķi uzskata, ka fenakītam, kas iegūts dažādās valstīs, esot pavisam atšķirīgas "vibrācijas", tāpēc, to iegādājoties, ir ieteicams pajautāt par akmens izcelsmes vietu. Brazīlijas fenakītam piemīt attīroša vibrācija, bet Krievijas akmenim stimulējošs efekts.^{[nepieciešama atsauce]}

Nosaukums

Tā nosaukums cēlies no grieķu valodas vārda phenakistes, kas nozīmē blēdis, jo to bieži jauc ar citiem akmeņiem, visbiežāk ar kvarcu un topāzu.