Feimaņu baznīca
Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta centrā Feimaņos. Dievnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]
| Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Feimaņu katoļu baznīca | |
  Feimaņu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Feimaņu pagasts, Feimaņi |
| Koordinātas | 56°16′04″N 27°02′16″E / 56.26778°N 27.03778°EKoordinātas: 56°16′04″N 27°02′16″E / 56.26778°N 27.03778°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1760 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Rinalds Broks |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | kvazibazilikāla uzbūve |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1756 |
| Celtniecības beigas | 1760 |
| Specifikācija | |
| Garums | 30m |
| Platums | 15m |
| Būvmateriāli | koks |
Vēsture
labot šo sadaļuFeimaņu pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta vēl pirms reformācijas. Reformācijas laikā Korfu dzimta, kurai piederēja Feimaņi, pārgāja luterticībā un baznīcu nodeva luterāņiem, kuru rīcībā baznīca kalpoja līdz 1708. gadam, kad to pārņēma jezuīti, tādā veidā nonākot atkal katoļu lietošanā.
Pašreizējo koka baznīcu vecā dievnama vietā uzcēla 1756. gadā, prāvesta Skringailo darbības laikā. 1760. gadā bīskaps Daugiallo to konsekrēja Svētā Jāņa Kristītāja godam.[3]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Rinalds Broks.[4] Feimaņu draudze izveidojās pēcreformācijas laikā līdz ar baznīcas atgūšanu. Draudzei ir trīs kapsētas — Feimaņu kapi, Antanišku kapi, Silajāņu kapi.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Jēzus Sirds diena, Svētā Jāņa Kristītāja diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuFeimaņu baznīca ir koka kvazibazilikāla viennavas celtne ar diviem torņiem, skārda jumtu un oriģinālo koka grīdu, 30 metrus gara un 15 metrus plata. Pie ieejas vārtiem atrodas zvanu tornis ar četriem zvaniem, bet netālu no baznīcas — akmens-mūra kapela, kas kādreiz kalpoja bērnu kristīšanai.
Kapela un baznīcas zvanu tornis ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi.[5]
Interjers
labot šo sadaļuDievnamā ir trīs altāri ar kokgriezumiem un 18. un 19. gadsimta gleznām "Svētais Andrejs", "Svētais Pēteris", "Svētais Bartolomejs". Baznīcā aplūkojami 26 mākslas priekšmeti, kuru vidū ir minami: 18. gadsimta triju altāru kokgriezumi, ērģeļu[6] prospekts, baznīcas soli, biktskrēsls, oriģinālā tehnikā izgatavotas kristāla lustras, seni sudraba kausi un skulptūras.[7]
Altāris ar gleznām, sānu altāri un ērģeļu prospekts ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.
- ↑ «Feimaņu katoļu baznīca». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. Janvāris. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 158.lpp.
- ↑ Katolis.lv: Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja draudze, skatīts: 2020-11-19
- ↑ «Kapela un zvanu tornis». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. janvārī. Skatīts: 2021. gada 15,janvārī.
- ↑ «Latvijas ērģeļu katalogs. Feimaņu katoļu baznīcas ērģeles». music.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. Jūnijs. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
- ↑ «www.feimani.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. septembrī. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.
- ↑ «Mākslas pieminekļi Feimaņu baznīcā». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. Janvāris. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Pagasta mājaslapa Arhivēts 2011. gada 7. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Fotogrāfijas
- Vēsture Arhivēts 2012. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē.