Fadejeva sala
Fadejeva sala (krievu: остров Фаддеевский, jakutu: Фаддеев арыыта) ir pussala Koteļnijas salas austrumos. Administratīvi ietilpst Krievijas Federācijas Sahas Republikas Bulunas ulusā. Pussala kopš 2018. gada 2. marta ietilpst valsts dabas liegumā «Jaunsibīrijas salas».[1]
| Fadejeva sala | |
|---|---|
 Fadejeva salas satelītattēls | |
  Fadejeva sala  Fadejeva sala  Fadejeva sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Koteļnija |
| Koordinātas | 75°27′N 143°50′E / 75.450°N 143.833°EKoordinātas: 75°27′N 143°50′E / 75.450°N 143.833°E |
| Arhipelāgs | Anžū salas |
| Platība | 5300 km² |
| Garums | 150 km |
| Platums | 65 km |
| Augstākais kalns | 64 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Sahas republika |
Vēsture
labot šo sadaļuPirmie no eiropiešiem Koteļnijas salas galveno rietumu daļu 1773. gadā atklāja krievu rūpnieki Ivana Ļahova vadībā.[2] 1805. gadā tirgoņa Sirovatska arteļa vadītājs Jakovs Saņņikovs austrumos no Koteļnijas atklāja jaunu cietzemi, kuru vēlāk nodēvēja par Fadejeva salu par godu rūpniekam Fadejevam, kurš tur pirmais ierīkoja apmetni.[3] Teritoriju starp Koteļniju un Fadejeva salu ilgi uzskatīja par aizsalušu jūras šaurumu, jo apsnigušo smilšu līdzenumu sākotnēji nevarēja atšķirt no jūras ledus klajuma. Tikai 1811. gadā, atkārtoti apsekojot Fadejeva salu, Saņņikovs atklāja, ka tā ziemeļos ir savienota ar šo smilšu līdzenumu — Bunges Zemi — un tas savukārt ar Koteļnijas salu. Neskatoties uz to, ka Fadejeva sala faktiski ir Koteļnijas pussala, kartēs tā joprojām tiek atzīmēta ar vēsturisko salas nosaukumu.
Pussala ir neapdzīvota, tajā pastāv tikai dažas mednieku apmetnes. 1941. gadā salas austrumu galā Pescovija ragā darbojās Mispescovijas polārstacija.[4]
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuPussala pēc formas gandrīz apaļa, tikai ziemeļrietumos no tās atzarojas 70 km garā Anžū strēle, kas pussalu savieno ar Bunges zemi. Rietumos un dinvidrietumos pussalu no Bunges Zemes atdala 110 km garais un 4-18 km platais seklais Hedenštrēma līcis. Austrumos 26 km platais Blagoveščeņjes šaurums pussalu atdala no Jaunsibīrijas salas. Pussala veidota galvenokārt no smilts, aleiroītiem un māliem, ko caurauž fosilā ledus dzīslas. Daudz termokarsta ezeru. Reljefs pārsvarā līdzens, tikai Anžū strēle pauguraināka ar pussalas augstāko vietu 64 m vjl. Piekrastē plaši smilšu sēkļi. Daudz upju, garākā no kurām ir Ulahanjurjaha. Ainavā dominē tundra un arktiskais tuksnesis. Mīt polārlapsa, ziemeļbriedis, laukirbes.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «"Новосибирские острова" - государственный природный заказник федерального значения». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. janvārī. Skatīts: 2021. gada 13. februārī.
- ↑ Travellersa.ru ЯКОВ САННИКОВ
- ↑ Определение "Фаддеевский" в Большой Советской Энциклопедии
- ↑ «Имеющиеся в гидрометфондах ААНИИ таблицы основных метеорологических наблюдений (ТМ-1, ТММ-1)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 13. februārī.