Bunges Zeme

Bunges Zeme (krievu: Земля Бунге, jakutu: Бунге сирэ) ir Koteļnijas salas vidējā daļa, ko lielākoties veido smilšu līdzenums. Administratīvi ietilpst Krievijas Federācijas Sahas Republikas Bulunas ulusā. Zemes teritorija uz austrumiem no 140° meridiāna kopš 2018. gada 2. marta ietilpst valsts dabas liegumā «Jaunsibīrijas salas».[1]

Bunges Zeme
Bunges Zeme
Koteļnijas sala. Vidū gaišākā — Bunges Zeme.
Bunges Zeme (Jakutija)
Bunges Zeme
Bunges Zeme
Bunges Zeme (Krievija)
Bunges Zeme
Bunges Zeme
Bunges Zeme (Āzija)
Bunges Zeme
Bunges Zeme
Ģeogrāfija
Izvietojums Koteļnija
Koordinātas 75°28′N 141°00′E / 75.467°N 141.000°E / 75.467; 141.000Koordinātas: 75°28′N 141°00′E / 75.467°N 141.000°E / 75.467; 141.000
Arhipelāgs Anžū salas
Platība 6200 km²
Garums 155 km
Platums 40—110 km
Augstākais kalns Eksekubulguņņaha
58 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Sahas republika

VēstureLabot

Pirmie no eiropiešiem Koteļnijas salas galveno rietumu daļu 1773. gadā atklāja krievu rūpnieki Ivana Ļahova vadībā.[2] 1805. gadā tirgoņa Sirovatska arteļa vadītājs Jakovs Saņņikovs austrumos no Koteļnijas atklāja jaunu cietzemi, kuru vēlāk nodēvēja par Fadejeva salu. Teritoriju starp Koteļniju un Fadejeva salu ilgi uzskatīja par aizsalušu jūras šaurumu, jo apsnigušo smilšu līdzenumu sākotnēji nevarēja atšķirt no jūras ledus klajuma. Tikai 1811. gadā, atkārtoti apsekojot Fadejeva salu, Saņņikovs atklāja, ka tā ziemeļos ir savienota ar šo smilšu līdzenumu un tas savukārt ar Koteļnijas salu. Teritorija starp Koteļniju un Fadejeva salu vēlāk tika nodēvēta par Bunges Zemi par godu Sagastiras ekspedīcijas ārstam, zoologam Aleksandram Bungem.[3]

No 1953. līdz 1987. gadam Bunges Zemes dienvidos darbojās Zemļa Bunges polārstacija.

ĢeogrāfijaLabot

Pirms tam Jaunsibīrijas salas bija daļa no kontinenta, iekams pirms aptuveni 9000 gadiem jūras transgresijas rezultātā lielākā daļa sauszemes netika appludināta. Tikai pirms aptuveni 2000 gadiem jūras līmenis bija mūsdienu līmenī. Aptuveni 8.—9. gadsimtā jūras līmenis paaugstinājās par 6—7 m, appludinot lielāko daļu Bunges Zemes. Mūsdienu Bunges Zemes apveids izveidojies pirms ne vairāk kā 800 gadiem, kad atkal pazeminājās jūras līmenis.[4]

Lielākā daļa Bunges Zemes teritorijas ir tuksnesim līdzīgs smilšu līdzenums ar ļoti vāji izteiktu reljefu. Augstākā vieta ir lēzenā Eksekubulguņņaha augstiene zemes ziemeļdaļā ar augstāko punktu 58 m vjl. Pārējā teritorijā virsmas augstums ir 3—7 m vjl. Krasti ļoti lēzeni un pie jūras līmeņa nelielām izmaiņām ievērojamas teritorijas applūst.

Bunges Zeme rietumos robežojas ar Koteļnijas galveno daļu; pa robežu uz jūru noplūst Baliktāhas (dienvidos) un Dragocennajas (ziemeļos) upes. Ziemeļu daļā starp Koteļniju un Bunges Zemi sauszemē iestiepjas Dragogocennajas līcis. Rietumos Bunges zemi no Fadejeva pussalas atdala 110 km garais un 4-18 km platais Hedenštrēma līcis. Ziemeļos Bunges Zeme savienojas ar Fadejeva pussalas Anžū strēli. Dienvidos krastus apskalo Saņņikova šaurums, pie kura atrodas Bunges Zemes augstiene — vienīgā vieta, kur smilšu vietā ir tundras augsne.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot