Bunges Zeme
Bunges Zeme (krievu: Земля Бунге, jakutu: Бунге сирэ) ir Koteļnijas salas vidējā daļa, ko lielākoties veido smilšu līdzenums. Administratīvi ietilpst Krievijas Federācijas Sahas Republikas Bulunas ulusā. Zemes teritorija uz austrumiem no 140° meridiāna kopš 2018. gada 2. marta ietilpst valsts dabas liegumā «Jaunsibīrijas salas».[1]
| Bunges Zeme | |
|---|---|
 Koteļnijas sala. Vidū gaišākā — Bunges Zeme. | |
  Bunges Zeme  Bunges Zeme  Bunges Zeme | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Koteļnija |
| Koordinātas | 75°28′N 141°00′E / 75.467°N 141.000°EKoordinātas: 75°28′N 141°00′E / 75.467°N 141.000°E |
| Arhipelāgs | Anžū salas |
| Platība | 6200 km² |
| Garums | 155 km |
| Platums | 40—110 km |
| Augstākais kalns |
Eksekubulguņņaha 58 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Sahas republika |
Vēsture
labot šo sadaļuPirmie no eiropiešiem Koteļnijas salas galveno rietumu daļu 1773. gadā atklāja krievu rūpnieki Ivana Ļahova vadībā.[2] 1805. gadā tirgoņa Sirovatska arteļa vadītājs Jakovs Saņņikovs austrumos no Koteļnijas atklāja jaunu cietzemi, kuru vēlāk nodēvēja par Fadejeva salu. Teritoriju starp Koteļniju un Fadejeva salu ilgi uzskatīja par aizsalušu jūras šaurumu, jo apsnigušo smilšu līdzenumu sākotnēji nevarēja atšķirt no jūras ledus klajuma. Tikai 1811. gadā, atkārtoti apsekojot Fadejeva salu, Saņņikovs atklāja, ka tā ziemeļos ir savienota ar šo smilšu līdzenumu un tas savukārt ar Koteļnijas salu. Teritorija starp Koteļniju un Fadejeva salu vēlāk tika nodēvēta par Bunges Zemi par godu Sagastiras ekspedīcijas ārstam, zoologam Aleksandram Bungem.[3]
No 1953. līdz 1987. gadam Bunges Zemes dienvidos darbojās Zemļa Bunges polārstacija.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuPirms tam Jaunsibīrijas salas bija daļa no kontinenta, iekams pirms aptuveni 9000 gadiem jūras transgresijas rezultātā lielākā daļa sauszemes netika appludināta. Tikai pirms aptuveni 2000 gadiem jūras līmenis bija mūsdienu līmenī. Aptuveni 8.—9. gadsimtā jūras līmenis paaugstinājās par 6—7 m, appludinot lielāko daļu Bunges Zemes. Mūsdienu Bunges Zemes apveids izveidojies pirms ne vairāk kā 800 gadiem, kad atkal pazeminājās jūras līmenis.[4]
Lielākā daļa Bunges Zemes teritorijas ir tuksnesim līdzīgs smilšu līdzenums ar ļoti vāji izteiktu reljefu. Augstākā vieta ir lēzenā Eksekubulguņņaha augstiene zemes ziemeļdaļā ar augstāko punktu 58 m vjl. Pārējā teritorijā virsmas augstums ir 3—7 m vjl. Krasti ļoti lēzeni un pie jūras līmeņa nelielām izmaiņām ievērojamas teritorijas applūst.
Bunges Zeme rietumos robežojas ar Koteļnijas galveno daļu; pa robežu uz jūru noplūst Baliktāhas (dienvidos) un Dragocennajas (ziemeļos) upes. Ziemeļu daļā starp Koteļniju un Bunges Zemi sauszemē iestiepjas Dragogocennajas līcis. Rietumos Bunges zemi no Fadejeva pussalas atdala 110 km garais un 4-18 km platais Hedenštrēma līcis. Ziemeļos Bunges Zeme savienojas ar Fadejeva pussalas Anžū strēli. Dienvidos krastus apskalo Saņņikova šaurums, pie kura atrodas Bunges Zemes augstiene — vienīgā vieta, kur smilšu vietā ir tundras augsne.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «"Новосибирские острова" - государственный природный заказник федерального значения». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. janvārī. Skatīts: 2021. gada 11. februārī.
- ↑ Travellersa.ru ЯКОВ САННИКОВ
- ↑ Определение "Бунге земля" в Большой Советской Энциклопедии
- ↑ Анисимов М. А., Пушина З. В., Иванова В. В., Павлова Е. Ю., Питулько В. В. «Изменения уровня моря на арктическом шельфе в районе Новосибирских островов в голоцене (стр. 18-20)». www.evgengusev.narod.ru (krievu). Изд-во ЮНЦ РАН, 2009. Skatīts: 2020-01-29.