Slēptkakla bruņurupuči
Slēptkakla bruņurupuči jeb slēptkakla bruņrupuči (Cryptodira)[1] ir bruņurupuču kārtas (Testudines) apakškārta, kurai pieder lielākā daļa mūsdienās dzīvojošo bruņurupuču sugu. Visi Ziemeļamerikas, Eiropas un Āzijas bruņurupuči pieder šai apakškārtai,[2] bet slēptkakla bruņurupuču sugas mājo arī Dienvidamerikā, Āfrikā un Austrālijā. Arī Latvijas vienīgā bruņurupuču suga — purva bruņurupucis (Emys orbicularis) pieder pie slēptkakla bruņurupuču apakškārtas. Mūsdienās dzīvojošās vai salīdzinoši nesenā pagātnē izmirušās dzimtas tiek iedalītas Eucryptodira infrakārtā, bet izmirušās arhaiskās dzimtas Paracryptodira infrakārtā.[3]
| Slēptkakla bruņurupuči Cryptodira (Cope, 1868) | |
|---|---|
 Vidusjūras bruņurupucis (Testudo graeca) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Bruņurupuči (Testudines) |
| Apakškārta | Slēptkakla bruņurupuči (Cryptodira) |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
 Slēptkakla bruņurupuči Vikikrātuvē | |
Kopējās īpašības
labot šo sadaļu
Slēptkakla bruņurupuči no otras bruņurupuču apakškārtas — sānkakla bruņurupučiem (Pleurodira) atšķiras ar to, ka tie galvu paslēpj zem bruņām, vispirms to noliecot uz leju un tad ar taisnu kustību uz atpakaļu ievelkot bruņās. Sānkakla bruņurupuči galvu noliec uz sāniem un paslēpj zem bruņu priekšējās malas. Pie slēptkakla bruņurupučiem pieder gan jūru un okeānu, gan saldūdens, gan sauszemes bruņurupuči. Jūras bruņurupuči tiek uzskatīti par slēptkakla bruņurupučiem, bet tie savas galvas pilnībā ievilkt zem bruņām nespēj.[2]
Evolūcija
labot šo sadaļuSenākās zināmās slēptkakla bruņurupuča — Juras perioda Kayentachelys aprix bruņurupuča fosilijas, kas atrastas Arizonā, ir apmēram 190 miljonus gadu vecas.[4] Kopumā slēptkakla bruņurupuču grupa attīstījās un izveidojās Juras periodā un perioda beigās gandrīz visas sānkakla bruņurupuču sugas ezeros un upēs tika aizvietotas ar slēptkakla bruņurupučiem, Šajā periodā izveidojās arī sauszemes bruņurupuču agrīnās bāzes sugas.
Sistemātikas izmaiņas
labot šo sadaļuSlēptkakla bruņurupuču mūsdienās dzīvojošās sugas ilgstoši tika iedalītas 3 virsdzimtās: jūras bruņurupuču (Chelonioidae), mīkstbruņrupuču (Trionychoidae) un sauszemes bruņurupuču virsdzimtā (Testudinoidea). Mūsdienās tiek izdalīta arī ceturtā virsdzimta — dūņu bruņurupuču virsdzimta (Kinosternoidae), kurā izdalītas primitīvākās mīkstbruņrupuču dzimtas.[3] Tajā pašā laikā dažas primitīvās bāzes dzimtas un ģintis netiek klasificētas nevienā no esošajām virsdzimtām.[3] Paralēli šajā rakstā piedāvātajai sistemātikai pastāv arī citas klasifikācijas, kuru galvena atšķirība ir primitīvo bāzes sugu sistematizācijā.[3][1]
Sistemātika
labot šo sadaļu- Slēptkakla bruņurupuču apakškārta (Cryptodira)[1]
- Infrakārta: Eucryptodira
- Aligatorbruņurupuču dzimta (Chelydridae)
- dzimta: †Eurysternidae
- dzimta: †Macrobaenidae
- dzimta: †Meiolaniidae
- dzimta: †Plesiochelyidae
- dzimta: †Sinemydidae
- dzimta: †Xinjiangchelyidae
- ģints: †Chubutemys
- ģints: †Hangaiemys
- ģints: †Judithemys
- ģints: †Osteopygis
- ģints: †Planetochelys
- Dūņu bruņurupuču virsdzimta (Kinosternoidae)
- Dūņu bruņurupuču dzimta (Kinosternidae)
- Tabasku bruņurupuču dzimta (Dermatemydidae)
- Jūras bruņurupuču virsdzimta (Chelonioidae)
- Ādaino bruņurupuču dzimta (Dermochelyidae)
- Jūras bruņurupuču dzimta (Cheloniidae)
- dzimta: †Protostegidae
- dzimta: †Thalassemyidae
- dzimta: †Toxochelyidae
- Mīkstbruņrupuču virsdzimta (Trionychoidae)
- Jaungvinejas mīkstbruņrupuču dzimta (Carettochelyidae)
- Mīkstbruņrupuču dzimta (Trionychidae)
- dzimta: †Adocidae
- Sauszemes bruņurupuču virsdzimta (Testudinoidea)
- Lielgalvas bruņurupuču dzimta (Platysternidae)
- Melnvēdera bruņurupuču dzimta (Geoemydidae)
- Purva bruņurupuču dzimta (Emydidae)
- Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae)
- dzimta: †Haichemydidae
- dzimta: †Lindholmemydidae
- dzimta: †Sinochelyidae
- Infrakārta: †Paracryptodira
- dzimta: †Kallokibotiidae
- dzimta: †Mongolochelyidae
- dzimta: †Pleurosternidae
- dzimta: †Solemydidae
- virsdzimta: †Baenoidea
- dzimta: †Baenidae
- dzimta: †Macrobaenidae
- dzimta: †Neurankylidae
- Infrakārta: Eucryptodira
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Turtles of the world, 2011 update: Annotated checklist of taxonomy, synonymy, distribution and conservation status». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. janvārī. Skatīts: 2012. gada 22. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 Bruņurupuči
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Haaramo, Mikko (2008): Mikko's Phylogeny Archive - Cryptodira. Version of 2008-MAR-11. Retrieved 2008-MAY-07.
- ↑ Gafney, E., Hutchinson, H., Jenkins, F., and Meeker, L. 1987. Modern turtle origins; the oldest known cryptodire. Science 237: p. 289-291.