Esenberģu Jānis

Esenberģu Jānis, arī Jānis Esenberģis-Hess (1862-1890), bija latviešu aktieris, dzejnieks un lugu tulkotājs. Romantisma lirisko ideju paudējs. Darbojās Rīgas Latviešu teātrī un Ā. Alunāna ceļojošajā teātra trupā.[1]

Esenberģu Jānis
Esenberģu Jānis
Personīgā informācija
Dzimis 1862. gada 9. aprīlī
Lielsvētes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1890. gada 20. novembrī (28 gadi)
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Literārā darbība
Pseidonīms Torņakalna Jānis
Valoda latviešu

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1862. gada 9. aprīlī Lielsvētes pagasta Upes Priekuru Daiļos amatnieka Dāvja Esenberga ģimenē. Mācījās Lielsvētes pagastskolā (1869-1872), 1873. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Rīgu un turpināja mācības Torņakalna zēnu elementārskolā (1872-1877).

Pēc skolas beigšanas strādāja Pilhaua kokzāģētavā, no 1880. gada Ādolfa Alunāna vadītajā Rīgas Latviešu teātrī kā aktieris un suflieris. 1883. gadā žurnālā "Mājas Viesis" publicēja dzejoli "Bērnības draudzenei". Teātra iestudējumiem pārtulkoja ap 20 lugu, ieskaitot V. Šekspīra "Venēcijas tirgotājs" (kopā ar R. Jansonu), "Sapnis vasaras naktī", B. Bjernsona "Redaktors", R. Planketa operetes "Korneviļas zvani" tekstu. Atdzejoja A. Puškina, Š. Petēfi dzeju. 1885. gadā kopā ar Ādolfu Alunānu aizgāja no Rīgas Latviešu teātra kopā ar viņa trupu apceļoja Kurzemes guberņas pilsētas un miestus.

1887. gadā saslima ar diloni un atsāka strādāt Rīgas teātrī par suflieri, bet veselības dēļ nevarēja vairs ilgi darboties. No 1888. gada dzīvoja Vecsaules pagastā. Miris 1890. gada 20. novembrī Rīgā, apbedīts Torņakalna kapos.[2]

DarbiLabot

  • Kopoti raksti 3 sējumos (1924) Plūdoņa kopojumā un kārtojumā
  • izlase "Baltā roze" (1990)

LiteratūraLabot

  • Fr. Kārkluvalka. Latviešu dzejnieks E. J. Austrums 1892, 12. burtnīca
  • Esenberģu Jānis, 25 gadu jubilejai par piemiņu. Baltijas Vēstnesis, 1893. - nr. 81-84
  • V. Plūdons. Mīlestības dziesminieks Esenberģu Jānis (1924, priekšvārds Kopotiem rakstiem)
  • T. Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. Rīga: A. Gulbis, 1. daļa 1922., 2. daļa 1930.
  • O. Zanders. Esenberģu Jānis un latviešu teātris. Karogs, 1982. - nr. 4
  • G. Bībers. Aizstāvības vārdi latviešu dziesminiekam Esenberģu Jānim (1990, priekšvārds grāmatai Esenberģis J. Baltā roze)

AtsaucesLabot