Ernests Vācietis
Ernests Vācietis (1894—1961) bija latviešu strēlnieks, padomju militārais un saimnieciskais darbinieks.
| ||||||||||
| ||||||||||
| ||||||||||
| ||||||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Piedzima 1894. gadā Tukumā.[1]
Kopš 1914. gada dienēja Krievijas Impērijas armijā. 1917. gadā sasniedza praporščika pakāpi, dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā.[2]
Kopš 1918. gada februāra dienēja Sarkanajā armijā.[1] Bija Padomju Krievijas Bruņoto spēku virspavēlnieka Jukuma Vācieša, sava radinieka, adjutants. 1919. gada pavasarī E. Vācieti apsūdzēja "nelikumīgā nenormētu priekšmetu ievešanā ar spekulatīviem nolūkiem" — 1919. gada martā Padomju Latvijas armijas štāba komandants Augusts Uhenbergs un Revolucionārās kara padomes (RKP) Politiskās nodaļas sekretārs Jānis Ķīsis, veikdami apskati padomju virspavēlnieka rīcībā esošā vagonā, kas bija atgādāts no Rīgas uz Dvinsku un kurā brauca E. Vācietis, atrada lielu daudzumu pārtikas preču, kuru apjoms pārsniedza no LSPR uz KSFPR izvešanai atļauto. E. Vācietis sniedza pretrunīgas liecības, kurās noliedza savu vainu, pēc tam E. Vācieša attaisnošanā piedalījās J. Vācietis. Tā paša gada augustā izmeklēšana izbeigta, E. Vācieti šajā lietā nesodīja. Pēc tam E. Vācietis kļuva par 15. armijas RKP locekli,[3] tā paša gada jūlijā viņu līdz ar J. Vācieti arestēja Ārkārtas komisija KSFPR RKP Lauka štāba lietas ietvaros (kopā ar E. un J. Vācieti citus štāba darbiniekus apsūdzēja apvērsuma gatavošanā).[4]
1921. gadā E. Vācietis iecelts par 2. kavalērijas armijas bruņu daļu priekšnieku,[3] bijis Irkutskas guberņas milicijas kriminālās izmeklēšanas priekšnieks, Nikolajevskas apriņķa (Tālo Austrumu novads) administratīvās nodaļas pārzinis.
LPSR padomju saimniecību Tautas komisāra amatā no 1944. līdz 1956. gadam (1946. gadā Tautas komisariāti pārdēvēti par ministrijām), ievēlēts par LPSR AP deputātu II—IV sasaukumā.[5]
Nomira Rīgā 1961. gadā.[5]
Apbalvojumi labot šo sadaļu
Par kara dienestu:
- Jura medaļa, 4. šķira (1916)
- Svētā Jura krusts, 4. šķira (1917)[2]
- Sarkanā Karoga ordenis (1921)[6]
Par valsts darbu:
Ģimene labot šo sadaļu
Dēls Ernests Vācietis, dzimis 1919. gadā, sākoties Lielajam Tēvijas karam, studēja Maskavas Arhitektūras institūtā. Atrodoties evakuācijā Čkalovā, 1942. gada janvārī iesaukts armijā. 1944. gada februārī 9 cilvēku partizānu vienības sastāvā iesūtīts Latvijas teritorijā, vienība pilnībā iznīcināta.[8]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Сведения об Эрнесте Вацетисе из учётно-послужной картотеки». poisk.re.
- ↑ 2,0 2,1 «Ernests Vācietis». timenote.info.
- ↑ 3,0 3,1 «Рапорт управления Особого отдела ВЧК в РВС Республики об аресте участников подготовки военного переворота». Архив Александра Н. Яковлева.
- ↑ Ганин, Андрей (2011). "Шопинг по-генштабовски". Родина.
- ↑ 5,0 5,1 «Вацетис, Эрнст Янович». ru.wikipedia.
- ↑ Ганин, Андрей (2011). "Жалобы арестованного Вацетиса". Родина.
- ↑ «Вацетис Эрнест Янович». pamyat-naroda.ru.
- ↑ «“Научный полк”: Эрнест Эрнестович Вациетис». marhi.ru. 19.06.2023.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |