Envisat
Envisat (no angļu: Environmental Satellite — "Vides pavadonis") bija Eiropas Kosmosa aģentūras Zemes novērošanas pavadonis, kas palaists 2002. gada martā. Ar to tika pētīts atmosfēras ķīmiskais sastāvs, ozona slānis, okeāni (temperatūra, krāsa, bangas un bioloģija), hidroloģija (mitrums, plūdi), lauksaimniecības un koku kultūras, dabas postījumi, sniegs un ledus, veikta ciparu augstumu modelēšana, atmosfēras dispersijas modelēšana (piesārņojums), kartēšana, mērīts Zemes virsmas augstums, novērota kuģu satiksme. 2012. gada aprīlī zaudēti sakari ar to.
| Envisat | |
 Envisat modelis | |
| KA veids | Zemes novērošanas pavadonis |
| Organizācija: | Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) |
| Starts | 01.03.2002. 01:07 UTC |
| Starta vieta | Kuru ELA-3  Gviāna |
| Nesējraķete | Ariane 5G |
| Aktivitātes beigas | 08.04.2012. |
| NSSDC ID | 2002-009A |
| SCN | 27386 |
| Tīmekļa vietne | http://envisat.esa.int/ |
| Masa | 8211 kg |
| Enerģija | saules baterijas 3,8 kW |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Slīpums | 98,6° |
| Periods | 100,6 min |
| Apogejs | 791 km |
| Perigejs | 785 km |
Instrumenti
labot šo sadaļu
- MERIS (MEdium Resolution Imaging Spectrometer) — "Vidējas izšķirtspējas spektrometrs" mēra Zemes atstarotspēju Saules spektra joslā (390 līdz 1040 nm) un sūta uz zemes stacijām 15 spektra joslas. Izgatavots Cannes Mandelieu Kosmosa centrā.
- AATSR (Advanced Along Track Scanning Radiometer) — pasīvais radiometrs mēra jūras virsmas temperatūru redzamajā un infrasarkanajā spektrā. Sekundārie uzdevumi — vides parametru novērošana (ūdens saturs, biomasa, veģetācijas veselība un augšana). AATSR priekšteči bija instrumenti ATSR1 un ATSR2, kurus uzstādīja pavadoņos ERS-1 un ERS-2.
- SCIAMACHY (SCanning Imaging Absorption spectroMeter for Atmospheric CHartographY) — spektrometrs mēra un salīdzina Saules izstaroto gaismu ar to, kuru atstaro un izklīdina Zemes atmosfēra ultravioletajā, redzamajā un infrasarkanajā spektrā (240 — 2380 nm) vidējā spektrālā izšķirtspējā (0,2 — 1,5 nm). Tas dod informāciju par atmosfēras sastāvu, aerosoliem un mākoņiem.
- RA-2 (Radar Altimeter 2) — radara altimetrs, kas darbojas Ku joslā un S joslā, nosaka okeāna topogrāfiju, kartē jūras ledu, mēra sauszemes virsmas augstumus.
- MWR (Microwave Radiometer) — mikroviļņu radiometrs mēra ūdens tvaiku atmosfērā un ūdens daudzxumu mākoņos.
- DORIS (Doppler Orbitography and Radiopositioning Integrated by Satellite) — nosaka pavadoņa atrašanās vietu ar precizitāti līdz 10 cm.
- GOMOS (Global Ozone Monitoring by Occultation of Stars) — novēro zvaigznes caur Zemes atmosfēru un pēc to krāsas izmaiņām var spriest par gāzu, piemēram, ozona, daudzumu 20 līdz 80 km augstumā.
- MIPAS (Michelson Interferometer for Passive Atmospheric Sounding) — Furjē transformācijas infrasarkanais spektrometrs, kas stratosfērā mēra temperatūru, spiedienu un gāzu daudzumu.
- ASAR (Advanced Synthetic Aperture Radar) — radars, kas darbojas C joslā un var noteikt Zemes virsmas augstumu ar submilimetru precizitāti
Lidojuma gaita
labot šo sadaļuEnvisat tika palaists 2002. gada 1. martā 01:07 UTC ar nesējraķeti Ariane 5G no starta laukuma ELA-3 Gviānas kosmiskajā centrā Kurū, Franču Gviānā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka pavadonis darbosies līdz 2007. gadam, bet pēc tam misija tika pagarināta. 2010. gadā tika pazemināta orbīta, lai pamazinātu degvielas patēriņu. Bija plānots darbs vēl vismaz līdz 2013. gadam, kad tiktu palaists pirmais no Sentinel pavadoņiem.[1]
Sakari ar Envisat tika zaudēti 2012. gada 8. aprīlī.[1][2] ESA formāli par Envisat misijas beigām paziņoja 9. maijā.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Flagship Envisat satellite stops communicating Arhivēts 2012. gada 17. aprīlī, Wayback Machine vietnē. STEPHEN CLARK, SPACEFLIGHT NOW, 2012-04-12 (angliski)
- ↑ Envisat services interrupted European Space Agency, 2012-04-12 (angliski)
- ↑ «ESA declares end of mission for Envisat» (angliski). ESA. 2012-05-09.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- ESA Envisat (angliski)