Envisat (no angļu: Environmental Satellite — "Vides pavadonis") bija Eiropas Kosmosa aģentūras Zemes novērošanas pavadonis, kas palaists 2002. gada martā. Ar to tika pētīts atmosfēras ķīmiskais sastāvs, ozona slānis, okeāni (temperatūra, krāsa, bangas un bioloģija), hidroloģija (mitrums, plūdi), lauksaimniecības un koku kultūras, dabas postījumi, sniegs un ledus, veikta ciparu augstumu modelēšana, atmosfēras dispersijas modelēšana (piesārņojums), kartēšana, mērīts Zemes virsmas augstums, novērota kuģu satiksme. 2012. gada aprīlī zaudēti sakari ar to.

Envisat
Envisat modelis
Envisat modelis
KA veidsZemes novērošanas pavadonis
Organizācija:Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA)
Starts01.03.2002. 01:07 UTC
Starta vietaKuru ELA-3 Karogs: Gviāna Gviāna
NesējraķeteAriane 5G
Aktivitātes beigas08.04.2012.
NSSDC ID2002-009A
SCN27386
Tīmekļa vietnehttp://envisat.esa.int/
Masa8211 kg
Enerģijasaules baterijas 3,8 kW
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Slīpums98,6°
Periods100,6 min
Apogejs791 km
Perigejs785 km

Instrumenti labot šo sadaļu

 
Envisat uzņemta Latvijas un Igaunijas teritorija 2011. gada 3. novembrī
  • MERIS (MEdium Resolution Imaging Spectrometer) — "Vidējas izšķirtspējas spektrometrs" mēra Zemes atstarotspēju Saules spektra joslā (390 līdz 1040 nm) un sūta uz zemes stacijām 15 spektra joslas. Izgatavots Cannes Mandelieu Kosmosa centrā.
  • AATSR (Advanced Along Track Scanning Radiometer) — pasīvais radiometrs mēra jūras virsmas temperatūru redzamajā un infrasarkanajā spektrā. Sekundārie uzdevumi — vides parametru novērošana (ūdens saturs, biomasa, veģetācijas veselība un augšana). AATSR priekšteči bija instrumenti ATSR1 un ATSR2, kurus uzstādīja pavadoņos ERS-1 un ERS-2.
  • SCIAMACHY (SCanning Imaging Absorption spectroMeter for Atmospheric CHartographY) — spektrometrs mēra un salīdzina Saules izstaroto gaismu ar to, kuru atstaro un izklīdina Zemes atmosfēra ultravioletajā, redzamajā un infrasarkanajā spektrā (240 — 2380 nm) vidējā spektrālā izšķirtspējā (0,2 — 1,5 nm). Tas dod informāciju par atmosfēras sastāvu, aerosoliem un mākoņiem.
  • RA-2 (Radar Altimeter 2) — radara altimetrs, kas darbojas Ku joslā un S joslā, nosaka okeāna topogrāfiju, kartē jūras ledu, mēra sauszemes virsmas augstumus.
  • MWR (Microwave Radiometer) — mikroviļņu radiometrs mēra ūdens tvaiku atmosfērā un ūdens daudzxumu mākoņos.
  • DORIS (Doppler Orbitography and Radiopositioning Integrated by Satellite) — nosaka pavadoņa atrašanās vietu ar precizitāti līdz 10 cm.
  • GOMOS (Global Ozone Monitoring by Occultation of Stars) — novēro zvaigznes caur Zemes atmosfēru un pēc to krāsas izmaiņām var spriest par gāzu, piemēram, ozona, daudzumu 20 līdz 80 km augstumā.
  • MIPAS (Michelson Interferometer for Passive Atmospheric Sounding) — Furjē transformācijas infrasarkanais spektrometrs, kas stratosfērā mēra temperatūru, spiedienu un gāzu daudzumu.
  • ASAR (Advanced Synthetic Aperture Radar) — radars, kas darbojas C joslā un var noteikt Zemes virsmas augstumu ar submilimetru precizitāti

Lidojuma gaita labot šo sadaļu

Envisat tika palaists 2002. gada 1. martā 01:07 UTC ar nesējraķeti Ariane 5G no starta laukuma ELA-3 Gviānas kosmiskajā centrā Kurū, Franču Gviānā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka pavadonis darbosies līdz 2007. gadam, bet pēc tam misija tika pagarināta. 2010. gadā tika pazemināta orbīta, lai pamazinātu degvielas patēriņu. Bija plānots darbs vēl vismaz līdz 2013. gadam, kad tiktu palaists pirmais no Sentinel pavadoņiem.[1]

Sakari ar Envisat tika zaudēti 2012. gada 8. aprīlī.[1][2] ESA formāli par Envisat misijas beigām paziņoja 9. maijā.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Flagship Envisat satellite stops communicating Arhivēts 2012. gada 17. aprīlī, Wayback Machine vietnē. STEPHEN CLARK, SPACEFLIGHT NOW, 2012-04-12 (angliski)
  2. Envisat services interrupted European Space Agency, 2012-04-12 (angliski)
  3. «ESA declares end of mission for Envisat» (angliski). ESA. 2012-05-09.

Ārējās saites labot šo sadaļu