Engelbrehts fon Mengdens
Engelbrehts fon Mengdens (vācu: Engelbrecht von Mengden; dzimis 1587. gadā, miris 1648. gada jūlijā) bija Meņģeles muižā dzimis Mengdenu dzimtas Vidzemes valsts darbinieks Zviedrijas dienestā.
| ||||||||||
Tēvs — muižnieks Fromholds fon Mengdens, māte — Margarēta, dzimusi fon Tīzenhuazena no Devēnas muižas (mūsdienu Vestienas pagastā). Mācījies Rīgas Domskolā. Pēc studijām universitātēs Vācijā, sāka darboties Kurzemes hercogistē. 1615. gadā bija muižnieku delegācijā Jelgavā, kuras līderi bija brāļi Gothards un Magnuss Noldes. Pēc hercoga Vilhelma Ketlera pavēles 20. augustā brāļi tika nogalināti, tomēr Engelbrehtam fon Mengdenam izdevās izglābties. Tā kā kopš 1490. gada Meņģeles muiža atradās Zviedrijas teritorijā, Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs muižu piešķīra Antonam Jurgenreiham. 1631. gada pavasarī Engelbrehts fon Mengdens ieradās Kameņā Pomorskā, kur tobrīd atradās Zviedrijas karalis ar Juhana Šites rekomendācijas vēstuli un piedāvāja kalpot Zviedrijas karalim. Karalis piekrita, tomēr, tā kā Jirgenreihs atteicās izvākties no Meņģeles muižas, karalis Engelbrehtam fon Mengdenam piešķīra Jērjes muižu (mūsdienu Igaunijas Sārdes pagastā). 1643. gadā Engelbrehts fon Mengdens bija Vidzemes landmaršals, no 1646. līdz 1650. gadam — Vidzemes landrāts, no 1644. gada — apelācijas tiesas tiesnesis Tartu.