Encyclopedia of Life ( latviski - Dzīvības Enciklopēdija) ir bezmaksas tiešsaistes enciklopēdija, kas paredzēta visu zinātnei zināmo 1,9 miljonu dzīvo sugu dokumentēšanai. To veido no esošajām datu bāzēm, kā arī ekspertu un ne-ekspertu ieguldījumiem visā pasaulē.[1] Tās mērķis ir izveidot vienu "bezgalīgi paplašināmu" rakstu katrai sugai, iekļaujot tajā video, audio, attēlus, grafikas, kā arī tekstu. [2] Turklāt enciklopēdijā ir iekļauts saturs no Bioloģiskās daudzveidības mantojuma bibliotēkas, kas digitalizē miljoniem lappušu drukātās literatūras no pasaules lielākajām dabas vēstures bibliotēkām. Sākotnēji projektu atbalstīja 50 miljonu ASV dolāru finansēšanas saistība, kuru vadīja MacArthur fonds un Sloanas Fonds, kas attiecīgi nodrošināja 20 miljonus un 5 miljonus ASV dolāru. Papildu 25 miljoni ASV dolāru tika iegūti no piecām stūrakmens institūcijām - Čikāgas dabaszinātņu lauka muzeja, Hārvarda Universitātes, Jūras bioloģiskās laboratorijas, Misūri Botāniskā dārza un Smitsona institūta. Sākotnēji projektu vadīja Džims Edvards, [3] bet attīstības komandu - Deivids Patersons. Mūsdienās, iesaistītās iestādes un individuālie donori turpina atbalstīt EOL, izmantojot finansiālus ieguldījumus.

Pārskats labot šo sadaļu

EOL sāka darboties 2008. gada 26. februārī ar 30 000 rakstiem. [4] Vietne izrādījās ļoti populāra, un uz laiku nācās atgriezties uz demonstrācijas lapām divu dienu laikā, kad tai tika pieprasīti vairāk nekā 11 miljoni skatījumu. [5]

Vietne atsāka darbību 2011. gada 5. septembrī ar pārveidotu saskarni un rīkiem. [6] Jaunā versija - ar nosaukumu EOLv2 - tika izstrādāta, reaģējot uz plašas sabiedrības, pilsoņu zinātnieku, pedagogu un profesionālu biologu pieprasījumiem par saistošāku, pieejamāku un personīgāku vietni. EOLv2 ir pārveidota, lai uzlabotu lietojamību un veicinātu ieguldījumus un mijiedarbību starp lietotājiem. Tas ir arī internacionalizēts ar saskarnēm, kas paredzētas angļu, vācu, spāņu, franču, galisiešu, serbu, maķedoniešu, arābu, ķīniešu, korejiešu un ukraiņu valodas runātājiem. EOL 2014. gada 16. janvārī atklāja TraitBank - meklējamu, atvērtu digitālo krātuvi, kurā ir atrodami organismu raksturlielumi, mērījumi, mijiedarbība un citi fakti katram taksonam. [7]

Iniciatīvas Izpildkomitejā ietilpst vadošas amatpersonas no Dzīvās Austrālijas atlanta, Bioloģiskās daudzveidības mantojuma bibliotēkas konsorcija, Ķīnas Zinātņu akadēmijas, CONABIO, Čikāgas dabaszinātņu lauka muzeja, Hārvarda Universitātes, Bibliotheca Alexandrina (Aleksandrijas bibliotēkas), MacArthur fonda, Jūras bioloģiskās laboratorijas, Misūri Botāniskā dārza, Sloanas fonda un Smitsona institūta.[8][9]

Nodoms labot šo sadaļu

Informācija par daudzām sugām jau ir pieejama no dažādiem avotiem, it īpaši par megafaunu. Pašlaik pieejamo datu apkopošana par visām 1,9 miljoniem sugām prasīs apmēram 10 gadus. [10] Kopš 2011. gada septembra, EOL rīcībā bija informācija par vairāk nekā 700 000 sugām, kā arī vairāk nekā 600 000 fotogrāfiju un miljoniem lappušu skenētas literatūras. [11] Iniciatīva ir balstīta uz citu apkopotās informācijas indeksēšanu, ieskaitot Sp2000, ITIS Dzīvības katalogu, Fishbase un NSF Dzīves koku, AmphibiaWeb, Sēņu pētnieku, utt. Tagad uzmanība tiek pievērsta dzīvām sugām, bet vēlāk tiks iekļautas izmirušas sugas. Tā kā paredzams, ka turpināsies jaunu sugu atklāšana (pašlaik aptuveni 20 000 sugas gadā), enciklopēdija turpinās augt. Tā kā taksonomija atrod jaunus veidus, kā iekļaut sugas, kas atklātas ar molekulāriem paņēmieniem, palielināsies jaunu papildinājumu skaits, īpaši attiecībā uz baktēriju, arhebaktēriju un vīrusu mikrobu darbību.

EOL mērķis ir kalpot kā resursam sabiedrībai, amatieriem, pedagogiem, studentiem un profesionāliem zinātniekiem no visas pasaules. [1]

Resursi un sadarbība labot šo sadaļu

Dzīves enciklopēdijai ir satura partneri visā pasaulē, kuri apmainās ar informāciju, izmantojot šo platformu, [12] ieskaitot Vikipēdiju un Flickr.

Tās saskarne ir tulkota vietnē translatewiki.net.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «EOL History». Eol.org. 2012-02-28. Skatīts: 2012-03-23.
  2. Lucy Odling-Smee. «Encyclopedia of Life launched». Nature, 2007-05-09. doi:10.1038/news070508-7. Skatīts: 2007-05-09.
  3. «James Edwards - Encyclopedia of Life». Eol.org. Skatīts: 2015-11-21.
  4. Carl Zimmer. «The Encyclopedia of Life, No Bookshelf Required». The New York Times, 2008-02-26. Skatīts: 2008-02-27.
  5. «Life Encyclopedia Debut Too Popular to Stay "Live"». National Geographic. 2008. gada 27. februāris. Skatīts: 2009-05-12.
  6. «New Version of Encyclopedia of Life Now Available». Encyclopedia of Life. 2011-09-05. Skatīts: 2012-03-23.
  7. «TraitBank: Practical semantics for organism attribute data». Semantic-web-journal.net. 2014-03-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-12-05. Skatīts: 2015-11-21.
  8. «Scientists compile 'book of life'». BBC News. 2007-05-09. Skatīts: 2007-05-09.
  9. «Meet the Team: Executive Committee». EOL. 2012-02-28. Skatīts: 2012-03-23.
  10. «Encyclopédie de la vie: Une arche de Noé virtuelle!». Radio-Canada. 2007. gada 9. maijs. Skatīts: 2009-05-12.
  11. «New Version of the Encyclopedia of Life Now Available». Eol.org. 2011-09-05. Skatīts: 2012-03-23.
  12. «EOL Content Partners». Eol.org. Skatīts: 2012-03-23.

Ārējās saites labot šo sadaļu