Eiropeīdā rase

(Pāradresēts no Eiropeīds)

Eiropeīdā jeb Eirāzijas rase saskaņā ar agrāk vispārpieņemto, bet mūsdienās novecojušo rasu teoriju ir viena no trim lielajām cilvēku rasēm. Tā ir izplatīta starp pamatiedzīvotājiem Eiropā, Ziemeļāfrikā, Somālijas pussalā, Āzijas rietumos, centrālajā daļā un dienvidos,[1] kā arī starp imigrantiem Amerikā, Austrālijā, Okeānijā un Dienvidāfrikā.

Armēņu vīrietis, Armenoīdais tips
Armēņu vīrietis, Armenoīdais tips
Īru vīrietis, Vidusjūras tips
Īru vīrietis, Vidusjūras tips
Bišarinu vīrietis, Hamitiskais tips
Bišarinu vīrietis, Hamītiskais tips
Afgāņu vīrietis, Iranīdais tips
Afgāņu vīrietis, Iranīdais tips
Dāņu vīrietis, Nordiskais tips
Dāņu vīrietis, Nordiskais tips
Tadžiku vīrietis, Alpīnais tips
Tadžiku vīrietis, Alpīnais tips
Hindu vīrietis, Āriešu tips
Hindu vīrietis, jauktais Āriešu tips (Indo-Āriešu)
Kataloņu vīrietis, Ibēriešu tips
Kataloņu vīrietis, Ibēriešu tips
Ilustrācijas "Caucasoid subraces" no Man, Past and Present. Autors Augustus Henry Keane (1899)
Eiropeīdu galveno atzaru izplatība Eiropā saskaņā ar Medisona Granta darbu The Passing of the Great Race (1916). Ar sarkanu norādīts ziemeļu atzars, zaļu — Alpu atzars, dzeltenu — Vidusjūras atzars

Eiropeīdo rasi raksturoja kā tādu, kuras pārstāvjiem ir raksturīga relatīvi gaiša āda, gaiša matu krāsa, gaiša acu krāsa, šaurs un stipri izvirzīts deguns, liels vai vidējs augums, plānas lūpas.[2]

 
Gaišas matu krāsas izplatība pasaulē.
dzeltens iekrāsots 80%+ gaiši mati;
gaiši oranži ir 50-79% gaiši mati;
gaiši brūni ir 20-49% gaiši mati;
tumši brūni ir 1-19% gaiši mati;
melnā krāsā - nav gaišu matu

Faktiskās ārējās fiziskās īpašības grupas iekšienē nav viendabīgas. Turklāt mūsdienu ģenētiskie pētījumi rāda, ka daudzas citas iezīmes, kā dažādas gēnu haplogrupas, grupējas pilnīgi neatkarīgi no ārējām pazīmēm.

Klasifikācija

labot šo sadaļu

J. Meijera izdotajā enciklopēdija "Lielā konversācijas vārdnīca" (1885—90) kā eiropeīdās rases apakštipi bija minēti āriešu, semītu un hamītu rases.

Padomju antropoloģija eiropeīdo rasi iedalīja divos galvenajos zaros pēc ārējām pazīmēm, starp šiem zariem minot pārejas formas.[2] Kā galvenie eiropeīdās rases zari bija minēti ziemeļu zars — Atlantijas-Baltijas rase un Baltās jūras-Baltijas rase, kuru pārejas formas ir Alpu rase un Viduseiropas rase, un dienvidu zars — Balkānu-Kaukāza rase, armenoīdā rase, Pamira-Fergānas rase, Vidusjūras rase un indomediterānā rase.[3] Dažkārt izšķīra atsevišķu lapoīdo rasi.

  1. Carleton Stevens Coon. The Races of Europe. New York : The Macmillan Company, 1939. 400–401. lpp.
  2. 2,0 2,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 61. lpp.
  3. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 196. lpp.