Baltās jūras-Baltijas rase

Baltās jūras-Baltijas rase (krievu: Беломоро-балтийская раса) bija padomju antropoloģijā lietots rasu teorijas jēdziens, kas pārklājās ar citviet lietoto "Austrumbaltijas rases" jēdzienu. Saskaņā ar šo teoriju Baltās jūras-Baltijas rase ietilpa Eiropeīdās (Eirāzijas) rases ziemeļu zarā kopā ar Atlantijas-Baltijas rasi.

Gaišas (blondas) matu krāsas izplatība Eiropas iedzīvotājiem (pēc Beals & Hoijer, 1965). 80%+ (dzeltenā krāsā), 50—79% (gaiši oranža), 20—49% (gaiši brūna), 1—19% (tumši brūna), mazāk par 1% (melna).

Šai rasei piederīgajiem cilvēkiem raksturīgs vidējs augums, gaiša matu un acu krāsa, vidēji attīstīts trešējais apmatojums, mezocefāla vai brahicefāla galvas forma, ieplakana seja, īss deguns ar ieliektu profilu.

Pie Baltās jūras-Baltijas rases tika pieskaitīti dažādu tautu iedzīvotāji Austrumeiropas ziemeļu teritorijā no Urāliem līdz Austrumbaltijai. Tika uzskatīts, ka Baltās jūras-Baltijas rase veidojusies no šās teritorijas (Latvijas ziemeļaustrumu daļas, Igaunijas austrumu daļas, Krievijas ziemeļrietumu daļas un Somijas) mezolīta un neolīta ciltīm ("eiropeīdiskais komponents"), nedaudz sajaucoties ar Rietumsibīrijas ciltīm ("mongoloīdiskais komponents").[1]