Alpu rase ir viena no eiropeīdās rases lokālajām rasēm, tās ziemeļu un dienvidu atzara pārejas forma. Mūsdienās netiek plaši atzīta. Dažkārt uzskatīts par Balkānu-Kaukāza rases atzaru. Raksturīgākās fiziskās pazīmes ir tumši vai kastaņbrūni mati, jauktu nokrāsu acis, plata seja, brahicefālija, vidējs augums. Izplatīta starp pamatiedzīvotājiem Šveicē un pierobežas novados Francijā, Vācijā, Austrijā un Itālijā.[1] Austrumu virzienā izplatības areāls dažkārt tiek vilkts pa Dņepru vai pat Pamiru.

Tadžiku vīrietis, kas saskaņā ar Henrija Kīena (Henry Keane) darbu Man, Past and Present piederīgs pie Alpu rases
Maksimālā alpinīdu izplatība Eiropā saskaņā ar Medisona Granta darbu The Passing of the Great Race (1916)

Kā pirmais šo atzaru izdalījis franču antropologs Žoržs Lapužs (Georges Vacher de Lapouge)homo alpinus. Dažkārt saukta par Rietumeiropas, alpinīdu, austrumu, rietumalpinīdu rasi. Alpinīdu austrumu atzaru dažkārt dēvē par gorīdiem un karpatīdiem.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 30. lpp.