Eiropeīdā rase
Eiropeīdā jeb Eirāzijas rase saskaņā ar agrāk vispārpieņemto, bet mūsdienās novecojušo rasu teoriju ir viena no trim lielajām cilvēku rasēm. Tā ir izplatīta starp pamatiedzīvotājiem Eiropā, Ziemeļāfrikā, Somālijas pussalā, Āzijas rietumos, centrālajā daļā un dienvidos,[1] kā arī starp imigrantiem Amerikā, Austrālijā, Okeānijā un Dienvidāfrikā.
Īpašības
labot šo sadaļuEiropeīdo rasi raksturoja kā tādu, kuras pārstāvjiem ir raksturīga relatīvi gaiša āda, gaiša matu krāsa, gaiša acu krāsa, šaurs un stipri izvirzīts deguns, liels vai vidējs augums, plānas lūpas.[2]
dzeltens iekrāsots 80%+ gaiši mati;
gaiši oranži ir 50-79% gaiši mati;
gaiši brūni ir 20-49% gaiši mati;
tumši brūni ir 1-19% gaiši mati;
melnā krāsā - nav gaišu matu
Faktiskās ārējās fiziskās īpašības grupas iekšienē nav viendabīgas. Turklāt mūsdienu ģenētiskie pētījumi rāda, ka daudzas citas iezīmes, kā dažādas gēnu haplogrupas, grupējas pilnīgi neatkarīgi no ārējām pazīmēm.
Klasifikācija
labot šo sadaļuJ. Meijera izdotajā enciklopēdija "Lielā konversācijas vārdnīca" (1885—90) kā eiropeīdās rases apakštipi bija minēti āriešu, semītu un hamītu rases.
Padomju antropoloģija eiropeīdo rasi iedalīja divos galvenajos zaros pēc ārējām pazīmēm, starp šiem zariem minot pārejas formas.[2] Kā galvenie eiropeīdās rases zari bija minēti ziemeļu zars — Atlantijas-Baltijas rase un Baltās jūras-Baltijas rase, kuru pārejas formas ir Alpu rase un Viduseiropas rase, un dienvidu zars — Balkānu-Kaukāza rase, armenoīdā rase, Pamira-Fergānas rase, Vidusjūras rase un indomediterānā rase.[3] Dažkārt izšķīra atsevišķu lapoīdo rasi.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Carleton Stevens Coon. The Races of Europe. New York : The Macmillan Company, 1939. 400–401. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 61. lpp.
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 196. lpp.
 | Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |