Austrālijas ehidna
Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).
| Austrālijas ehidna Tachyglossus aculeatus (Shaw, 1792) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Kloākaiņi (Monotremata) |
| Dzimta | Ehidnu dzimta (Tachyglossidae) |
| Ģints | Ehidnas (Tachyglossus) |
| Suga | Austrālijas ehidna (Tachyglossus aculeatus) |
| Izplatība | |
 Ausrālijas ehidnas izplatības areāls iekrāsots rozā krāsā. | |
 Austrālijas ehidna Vikikrātuvē | |
Austrālijas ehidna apdzīvo visu Austrālijas kontinentu, Jaungvinejas piekrasti un kalnu rajonus.[1] Lai arī Austrālijas ehidna nav apdraudēta, tās populācija samazinās, jo pieaug cilvēku dažādas aktivitātes un medības, palielinās ievesto dzīvnieku populācija, arī dažādi parazīti un slimības iznīcina ehidnas.
Vēsture
labot šo sadaļuPirmo reizi Austrālijas ehidnu aprakstīja Džordžs Šovs 1792. gadā. Viņš sugu nosauca par Myrmecophaga aculeata, domājot, ka tā ir radniecīga Dienvidamerikas skudrācim. Pēc tam ehidnas zinātniskais nosaukums ir mainījies vairākas reizes: Ornithorhynchus hystrix, Echidna hystrix, Echidna aculeata un beidzot Tachyglossus aculeatus.[2] Vārds "Tachyglossus" nozīmē "ātrā mēle", raksturojot ehidnas mēles ātrās kustības, lai noķertu skudras un termītus. Toties vārds "aculeatus" nozīmē adatains.
Izskats
labot šo sadaļu
Austrālijas ehidna ir 30—45 cm gara, tai ir 75 mm garš purns un tās svars ir 2—5 kg. Tomēr Tasmanijā dzīvojošā Austrālijas ehidnas pasuga (Tachyglossus aculeatus setosus) ir lielāka kā pārējās Austrālijas ehidnas. Tā kā ehidnai kaklu nevar redzēt, tad izskatās, ka galva un ķermenis veido vienotu, kopēju formu. Ausis ir bez auss gliemežnīcas, acis mazas un atrodas pie ķīļveida purna pamatnes. Nāsis un mute atrodas purna pašā galā; ehidna muti nevar atvērt platāk par 5 mm.[3] Purns ir ļoti jutīgs un uztver informāciju par temperatūru, tam ir arī taustes funkcija.
Visu ķermeni, izņemot pavēderi, seju un kājas sedz gaiši brūnas adatas. Adatas var būt 5 cm garas, un tās ir modificēti akotmati, kas galvenokārt sastāv no keratīna. Starp adatām ir mīksts apmatojums, kas variē no medus krāsas līdz tumši sarkanbrūnai, pat melnai. Arī pavēderi un asti sedz mīksts apmatojums. Austrālijas ehidnas kājas ir piemērotas ātrai rakšanai. Tās ir īsas, ar spēcīgiem nagiem. Pakaļkāju nagi ir garāki un atliekti atpakaļ, jo ar tiem ehidna tīra savu kažoku starp adatām.
Austrālijas ehidnai ir zema ķermeņa temperatūra. Tā ir 30—32 °C un var pazemināties līdz 5 °C.[4] Ehidna nesvīst un neelso, bet karstā laikā meklē slēptuvi. Rudenī un ziemā ehidnas guļ dziļu ziemas miegu, kura laikā pazeminās ķermeņa temperatūra. Tā kā ehidnai ir zema ķermeņa temperatūra, tad ļoti karstā un aukstā laikā tā ir lēna un mazkustīga.
Ehidnas muskulatūra
labot šo sadaļuAustrālijas ehidnas muskulatūrai ir vairākas neparastas īpašības. Muskulis panniculus carnosus ir ļoti liels, tas ir uzreiz zem ādas un sedz visu ķermeni. Saraujoties dažādām panniculus carnosus daļām, Austrālijas ehidna var mainīt ķermeņa formu. Raksturīga ir aizsardzības poza, kad ehidna saraujas lodes formā, aizsargājot vēderu un izslienot asās adatas pret ienaidnieku. Ehidnai ir vienas no īsākajām muguras smadzenēm, tās stiepjas tikai līdz krūšu kurvim.[5]
Ehidnas sejas, žokļa un mēles muskulatūra ir veidota tā, lai būtu ērti ēst. Mēli tā var izbāzt no mutes līdz 18 cm. Mēle ir lipīga, un, to ātri kustinot, ehidna veikli uzlasa skudras un termītus. Mēles izstiepšanu nodrošina gredzenveida muskulatūra, kas maina mēles formu. Izstiepta mēle ir stīva, un to nodrošina strauja asinsrite. Mēles kustības ir ļoti ātras. Vienas minūtes laikā ehidna var izbāzt un ievilkt mēli 100 reizes.[6]
Uzvedība
labot šo sadaļu
Austrālijas ehidnas ir vientuļnieces. Tām nav noteiktas teritorijas, ligzdas vai migas. Tās klejo diezgan plašā teritorijā. Ehidnas ir aktīvas dienas laikā, tomēr tās ir jutīgas pret lielu karstumu, jo nesvīst un neelso. Tādēļ, ja laiks ir pārāk karsts, tās kļūst aktīvas vakarā un naktī. Tās labi pārcieš aukstu laiku, iegrimstot ziemas miegā.[7]
Austrālijas ehidna var dzīvot jebkur, ja tikai ir pietiekami daudz skudru un termītu. Tās atrod kukaiņus, izmantojot ožu. Ožas orgāni atrodas purna pašā galā. Ehidnas ir ļoti labas zemes racējas, ar spēcīgajām priekškājām tās izrok skudras vai slēptuvi no saules un ienaidniekiem. Briesmu gadījumā ehidnas strauji ierokas zemē, ja nav citas slēptuves.
Austrālijā tās pamatā var sastapt meža apvidos, kas ir bagāti ar termītiem, bet ehidnas dzīvo arī atklātās vietās. Nav daudz zināms par ehidnu ieradumiem Jaungvinejā.
Vairošanās
labot šo sadaļuKā visi ehidnu dzimtas dzīvnieki, Austrālijas ehidna dēj olas, un kopā ar pīļknābju dzimtu (Ornithorhynchidae) tie ir vienīgie zīdītāji, kas dēj olas. Mātītei, sasniedzot dzimumbriedumu, pavēderē kabatas formā izveidojas ādas kroka, kurā tā nēsā izdēto olu. Riesta laiks ehidnām ir no maija līdz septembrim. Šajā laikā gan tēviņi, gan mātītes izdala spēcīgu smaržu, lai pievilinātu pretējo dzimumu. Vienai mātītei var sekot pat 10 tēviņi, paliekot kopā apmēram 4 nedēļas,[8] tomēr mātīte pārojas tikai vienu reizi.[9] Pēc pārošanās 21.—28. dienā mātīte izdēj vienu olu. Kamēr ola nobriest, mātīte izveido migu nākamajam mazulim. Ādainā ola tiek izdēta tieši pavēderes somā. Tā ir 13—17 mm liela. Pēc 10 dienām no olas izšķiļas embrijs. Lai izšķiltos, embrijs izveido "olas zobu", ar kuru tiek atvērts olas apvalks. Pēc izšķilšanās "zobs" pazūd.
Izšķīlies mazulis ir 1,5 cm garš un sver 0,3—0,4 g. Mazulis pieķeras pie mātes piena laukuma ādā (ehidnām nav ārēju piena dziedzeru). Ehidnas piens ir rozā krāsā, jo satur daudz dzelzs. Kad mazulis ir 2—3 mēnešus vecs, tas tiek burtiski izmests no somas, jo tā adatas sāk durties mātes ādā. Ar pienu tas tiek barots līdz 6 mēnešu vecumam. Kad jaunā ehidna ir 180—240 dienas veca, tā pamet migu.
Dzimumbriedumu ehidnas sasniedz apmēram 4—5 gadu vecumā, bet tas var notikt arī tikai 12 gadu vecumā.[10] Tās pārojas reizi divos līdz sešos gados. Austrālijas ehidna savvaļā dzīvo līdz 45 gadiem.
Sistemātika
labot šo sadaļuAustrālijas ehidnai ir 5 pasugas.[11] Tās dzīvo dažādās ģeogrāfiskās vietās, tām atšķiras apmatojums, adatu garums un resnums, pakaļkāju nagu izmērs.
- Tachyglossus aculeatus acanthion — Austrālijas ziemeļos un rietumos
- Tachyglossus aculeatus aculeatus' — Austrālijas dienvidos
- Tachyglossus aculeatus lawesii — Jaungvineja, iespējams Kvīnslendas lietus meži
- Tachyglossus aculeatus multiaculeatus — Ķenguru sala;
- Tachyglossus aculeatus setosus — Tasmanija un dažas Basa jūras šauruma salas;
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Tachyglossus aculeatus (Short-beaked Echidna, Kangaroo Island Echidna)
- ↑ Iredale, T. and Troughton, E. 1934. A checklist of mammals recorded from Australia. Memoirs of the Australian Museum 6: i–xii, 1–122
- ↑ Murray, P.F. 1981. A unique jaw mechanism in the echidna, Tachglossus aculeatus (Monotremata). Australian Journal of Zoology 29: 1–5
- ↑ Dawson, T.J., Grant, T.R. and Fanning, D. 1979. Standard metabolism of monotremes and the evolution of homeothermy. Australian Journal of Zoology 27:511–515
- ↑ Hassiotis, M., Paxinos, G., and Ashwell, K.W.S. 2004. Anatomy of the central nervous system of the Australian echidna. Proceedings of the Linnean Society of New South Wales 125:287–300
- ↑ Doran, G.A. and Baggett, H. 1970. The vascular stiffening mechanism in the tongue of the echidna (Tachyglossus aculeatus). Anatomical Record 167: 197–204
- ↑ Grigg, G.C., Beard, L.A., and Augee, M.L. 1989. Hibernation in a monotreme, the echidna (Tachyglossus aculeatus). Comparative Biochemistry and Physiology. A, Comparative Physiology 92:609–612 PMID 2566425
- ↑ Rismiller, P.D., Seymour, R.S., 1991. The echidna. Scientific American 264, 96–103.
- ↑ Rismiller, P.D. and McKelvey, M.W. 2000. Frequency of breeding recruitment in the Short-beaked Echidna, Tachyglossus aculeatus. Journal of Mammalogy 81:1–17
- ↑ Rismiller, P.D. and McKelvey, M.W. 2003. Body mass, age and sexual maturity in short-beaked echidnas, Tachyglossus aculeatus. Comparative Biochemistry and Physiology. A, Molecular & Integrative Physiology 136:851–865
- ↑ «Mammal Species of the World - Browse: aculeatus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. septembrī. Skatīts: 2012. gada 18. jūlijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Short-beaked Echidna
- Echidna Love Trains
- Austrālijas ehidna
- Austrālijas ehidnas foto Arhivēts 2009. gada 4. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- Austrālijas ehidnas mazuļa foto