Viljams Perijs

Viljams Edvards Perijs (angļu: William Edward Parry; 1790. gada 19. decembrī — 1855. gada 8. jūlijā) bija velsiešu izcelsmes britu flotes virsnieks, hidrogrāfs un polārpētnieks. Zināms kā viens no sekmīgākajiem agrīnajiem Ziemeļrietumu jūrasceļa pētniekiem Kanādas Arktikā.

Viljams Edvards Perijs William Edward Parry Personīgā informācija Dzimis 1790. gada 19. decembrī Bāta, Anglija Miris 1855. gada 8. jūlijā (64 gadi) Bādemsa, Prūsija Tautība velsietis Nodarbošanās hidrogrāfs, polārpētnieks Vecāki Keilebs Perijs Sāra Rigbija Dzīvesbiedre Izabella Luīza Stenlija Ketrīna Edvardsa Hoare

Bērnība un jaunība

Dzimis Bātā, Somersetā ārsta Keileba Perija ģimenē. Mācījies Karaļa Edvarda skolā Bātā. Trīspadsmit gadu vecumā viņš pievienojās admirāļa Viljama Kornvolisa flagmanim Lamanša flotē kā pirmās klases brīvprātīgais, 1806. gadā kļuva par mičmani un 1810. gadā saņēma paaugstinājumu par leitnantu uz fregatas Alexander, kas pavadīja nākamos trīs gadus Špicbergenas vaļu mednieku aizsardzībā.

Arktikas izpēte

1818. gadā Perijs kļuva par brigas Alexander komandieri Arktikas ekspedīcijā kapteiņa Džona Rosa vadībā. Šī ekspedīcija apsekoja Bafinas līča krastus, neveicot nekādus jaunus atklājumus.

1819. gadā Perijs stājās pats savas arktiskās ekspedīcijas vadībā. Tās rīcībā bija kuģi Hecla un Griper, kas bija speciāli pastiprināti sarežģītiem ledus apstākļiem. 28. jūlijā ekspedīcija, šķērsojot Bafina līci, sasniedza Lankastera šaurumu un turpināja ceļu uz rietumiem. Līdz 26. septembrim ekspedīcija bija sasniegusi 110° rietumu garumu un apstājās pārziemot jaunatklātās Melvila salas dienvidu krastā. Kuģi no ledus atbrīvojās tikai nākamā gada 1. augustā. Turpinot ceļu uz rietumiem tika sasniegsts 113°46' rietumu garums pirms ekspedīcija devās mājupceļā. Angliju tā sasniedza 1820. gada oktobrī, zaudējot tikai vienu komandas locekli. Ekspedīcijai bija veicies ar laika apstākļiem — tik tālu rietumos nākamā nonāca tikai Edvarda Belčera ekspedīcija 1850. gadā. Ekspedīcijas gaitā tika atklāti jūrasšaurumi 3/4 garumā no šaurumu sistēmas cauru Kanādas Arktikas salām, ko vēlāk nosauca par Perija šaurumu. Pēc ekspedīcijas Perijam tika piešķirta kapteiņa pakāpe un viņš tika uzņemts par Karaliskās zinātņu biedrības biedru.

No 1821. līdz 1823. gadam Perijs vadīja ekspedīciju ar kuģiem Fury un Hecla, kas meklēja izeju uz Ziemeļrietumu jūrasceļu no Hudzona līča ziemeļiem. Ekspedīcijas gaitā tika atklāts Fjūri un Heklas šaurums starp Melvila pussalu un Bafina salu, kā arī apsekots Melvila pussalas austrumu krasts. Pēc atgriešanās no ekspedīcijas Perijam tika piešķirts Jūras spēku hidrogrāfa amats.

1824.—1825. gadā Perijs vadīja vēl vienu ekspedīciju, kurai vajadzēja apsekot Prinča Reģenta šaurumu starp Bafina salu un Somersetas salu. Sarežģīto ledus apstākļu dēļ ekpedīcija izvērtās neveiksmīgi, kuģi gandrīz uzreiz tika nobloķēti ledū un 1825. gada jūlijā tika zaudēts Fury. Hecla sasniedza Angliju 1825. gada oktobrī.

1826. gadā Perijs saņēma britu Admiralitātes atbalstu Ziemeļpola ekspedīcijas organizēšanai. 1827. gadā, kuģojot no Svalbāras uz ziemeļiem, ekspedīcija sasniedza 82°45′ ziemeļu platumu, kas uz nākamajiem 49 gadiem palika cilvēka vistālāk ziemeļos sasniegtais ģeogrāfiskais platums.

Vēlākā karjera

1829. gadā Perijs tika iecelts bruņinieka kārtā. Līdz 1834. gadam viņš kalpoja par Austrālijas Lauksaimniecības kompānijas komisāru Jaundienvidvelsā. Pēc tam Perijs tika izvēlēts jaunizveidotās Jūras spēku tvaika mašīnu nodaļas kontroliera amatam un ieņēma šo amatu līdz aiziešanai no aktīvā dienesta 1846. gadā, kad viņš tika iecelts par Karaliskās Heslera slimnīcas kapteiņuzraugu. 1852. gadā Perijs ieguva kontradmirāļa pakāpi un nākamajā gadā kļuva par Griničas slimnīcas pārvaldnieku un saglabāja šo amatu līdz savai nāvei.

Miris pēc smagas slimības Bādemsā, apglabāts Griničas slimnīcas kapsētā.

Pagodinājumi

Viljama Perija vārdā ir nosaukti:

• Perija salas,
• Perija šaurums,
• pašvaldība Jaundienvidvelsā, Austrālijā,
• Perija krāteris uz Mēness,
• Perija arka — optisks fenomens, ko Perijs pirmais aprakstījis 1820. gadā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viljams Perijs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)