Vikipēdija

Lidosta "Jūrmala"

(Pāradresēts no EVJA)

Lidosta "Jūrmala" (ICAO: EVJA; iepriekš — Tukuma lidosta, ICAO: EVTA, EVTJ) ir nesertificēts gaisa pārvadājumu lidlauks[1] Tukuma novadā 4 km no Tukuma centra. Izveidots bijušajā militārajā lidlaukā, kas agrāk bija viens no galvenajiem PSRS militārajiem lidlaukiem Latvijā. Bija sertificēts (2014) vizuālajiem lidojumiem diennakts gaišajā un tumšajā laikā.[2] Lidlaukā ir viens 2502 m garš un 45 m plats betona plātņu seguma skrejceļs. 2010. gadā lidostā uzbūvēts termināls pasažieru lidostas vajadzībām, kurš savu darbību tā arī nav uzsācis. 2015. vasarā pēc ilgstošām grūtībām ar ietekmi uz vidi novērtējuma apstiprināšanu lidostai tika atņemta sertifikācija. Tas notika iespējamas lidostas īpašnieku un patiesā labuma guvēju saistības ar nelikumīgām darbībām un kontrabandas riska dēļ.[3]

Lidosta "Jūrmala"
Lidosta "Jūrmala"
Lidostas pasažieru terminālis (2014)
IATA: nav – ICAO: EVJA
Lidosta "Jūrmala" (Latvija)
Lidosta "Jūrmala"
Lidosta "Jūrmala"
Lidostas atrašanās vieta Latvijā
Pamatinformācija
Tips civilā
Īpašnieks SIA "Tukums Airport"
Atrašanās vieta

Smārdes pagasts,

Tukuma novads, Latvija
Augstums vjl 232 ft / 71 m
Koordinātas 56°56′33″N 23°13′26″E / 56.94250°N 23.22389°E / 56.94250; 23.22389Koordinātas: 56°56′33″N 23°13′26″E / 56.94250°N 23.22389°E / 56.94250; 23.22389
Mājaslapa jurmalaairport.comKarte
Skrejceļi
Virziens Garums (m) Virsma
13/31 2502 betons

Vēsture

labot šo sadaļu

Militārais lidlauks

labot šo sadaļu

Tukuma lidlauks iekārtots pirms 1939. gada. Otrā pasaules kara laikā to izmantoja Vācijas kara aviācijas Luftwaffe vajadzībām.[4] 1944. gada rudenī tajā bija stacionēts aviācijas leģions Luftwaffen-Legion Lettland.[5] Pēc Otrā pasaules kara netālu no lidlauka tika izveidota armijas priekšpilsēta Jauntukums, kur dzīvoja Tukuma gaisa bāzē dienošie padomju armijas virsnieki.[6] Pēc Otrā pasaules kara PSRS Jūras kara spēki šeit iekārtoja militāro lidlauku un kara aviācijas pulku, kura uzdevums bija aizsargāt valsts gaisa telpu virs Baltijas jūras un robežas pārkāpuma gadījumā veikt uzlidojumus objektiem Baltijas jūras reģionā.

Lidlaukā bāzējās Baltijas kara flotes 668. bumbvedēju aviācijas pulks (668-й бомбардировочный авиационный полк, 668-й БАП) ar bumvedējiem Jak-28I un Jak-28L, kas atradās angāros un bija neredzami no augšas. 1975. gada 9. novembra naktī Tukuma lidlaukos stacionētās lidmašīnas veica kaujas operāciju pret Rīgas līcī esošo pretzemūdeņu kuģi "Сторожевой", uz kura bija sākusies pret PSRS vadību vērsta sacelšanās.[7] Līdz 1989. gadam lidlauka noliktavās glabājās 24 kodolgalviņas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz pat padomju karaspēka izvešanai (t.i. no 1991. līdz 1993. gadam) Tukuma lidlaukā bija stacionēts 240. Sevastopoles-Berlīnes Jūras triecienaviācijas pulks (240-й гвардейский морской штурмовой авиационный Севастопольско-Берлинский полк, 240-й МШАП ВВС) ar 29 virsskaņas bumbvedējiem Su-24.[8][9][10]

Pēc Padomju karaspēka izvešanas lidlauku pārņēma Latvijas Nacionālie bruņotie spēki. Lidlauku bija plānots izmantot kā rezerves lidlauku gadījumam, ja Rīgas lidosta tiktu bloķēta. Daļa no teritorijas, kuru nebija plānots izmantot militārajām vajadzībām, tika nodota vietējām pašvaldībām (Smārdes, Slampes u.c. pagastiem). Daļa zemes tika privatizēta, bet daļu paturēja pašvaldības savām vajadzībām, piemēram, Smārdes pagasts izmantoja teritorijas daļu, kur atradās daudzdzīvokļu nami, industriālā parka izveidei. Vēlāk Nacionālie bruņotie spēki, atsakoties no sākotnējām iecerēm, veica teritorijas privatizācijas procesu un tā nokļuva privātpersonu rokās.


Pasažieru lidosta

labot šo sadaļu

2005. gadā Tukuma lidlauka atjaunošanai dibināja uzņēmumu SIA "Tukums Airport", kurā 50% piederēja Smārdes pagastam, bet otra puse - "K.S. AVIA". Pagasts uzņēmuma izveidē investēja zemi, bet "K.S.AVIA" līdzekļus lidlauka atjaunošanai. Pēc "Lursoft" datiem Tukuma lidlauks pastarpināti caur uzņēmumu "K.S.AVIA" gandrīz pilnībā piederēja Latvijas uzņēmējiem Konstantīnam Soloduham un Sergejam Ščukinam.[11]

SIA "Tukums Airport" bijušajā militārajā lidlaukā 2010. gada janvārī sāka celt pasažieru termināli. Kopējās investīcijas līdz 2010. gada vidum sasniedza četrus miljonus latu. 2010. gada rudenī lidostas skrejceļš aprīkoja ar īpašu gaismas signālu sistēmu, kas lidmašīnām ļauj pacelties diennakts tumšajā laikā. Lidostas "Jūrmala" attīstības plānā bija zema budžeta aviokompāniju (piemēram, Ryanair, Norwegian, Wizz Air) piesaiste no lidostas "Rīga".[12] Šī plāna īstenošanu ilglaicīgi ierobežoja nespēja saskaņot lidostas attīstības ietekmes uz vidi izvērtējumu un vietējo iedzīvotāju pretestība, bet 2015. gada vasarā lidostai atņēma sertifikāciju tās īpašnieku iespējamu nelikumīgu darbību risku dēļ.[3]

2017. gadā notika uzņēmuma SIA "Sky Port" (iepriekšējais nosaukums - SIA "Tukuma lidosta") īpašnieku maiņa un par lidostas stratēģisko investoru kļuva uzņēmējs Raimonds Kisiels. Līdz ar to uzņēmumam mainījās valde, par kuras priekšsēdētāju kļuva Juris Rekšņa.[13]

Negadījumi un incidenti

labot šo sadaļu
  • 2008. gada 16. augustā pirms Tukuma aviošova AirTraining lidmašīna Piper PA-31-310 Navajo ar reģistrācijas numuru YL-CCX (cn 31-647) avarēja Tukumā Laustiķu pļavā. Bojā gāja lidmašīnas pilots un ievainojumus guva septiņi pasažieri.[14]
  • 2008. gada 27. aprīlī SIA „PLAZMA-AB” lidaparāts Lilienthal X-32 Bekas (cn 0378) ar reģistrācijas numuru YL-PHW paceļoties Jūrmalas lidostā izcēlās sānslīde, un lidmašīna sāka strauji zaudēt augstumu. Palielinot dzinēja jaudu līdz maksimumam, lidaparāts palika grūti vadāms, sānslīde kļuva vēl lielāka, un ar lielu vertikālo ātrumu lidmašīna sadūrās ar zemi.[15]
  • 1986. gada 1. jūlijā PSRS Gaisa spēku Su-24 lidmašīna no 668 BAP ekipāžas avarēja dzinēja aizdegšanās dēļ 6 km uz ziemeļrietumiem no Tukuma.[16]
  • 1985. gada 9. janvārī Su-24 lidmašīna veica avārijas nosēšanos.[17]
  • 1979. gada 10. oktobrī avārijas nosēšanās laikā PSRS Baltijas kara flotes Su-24 nolūza lidmašīnas kreisais ritenis un lidmašīna sadega.[18]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Civilās aviācijas aģentūra. Civilās aviācijas lidlauki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 26. jūnijā.
  2. ↑ Latvian AIP
  3. ↑ 3,0 3,1 Madara Fridrihsone. ««Jurmala Airport» anulēts lidlauka sertifikāts». lsm.lv, 2015. gada 18. augustā. Skatīts: 2015. gada 31. septembrī.
  4. ↑ «AERODROME - TUKUMS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. decembrī. Skatīts: 2012. gada 24. janvārī.
  5. ↑ «The Latvian Squadrons in the Luftwaffe». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 4. jūlijā.
  6. ↑ «Jauntukums - Tukums». wikimapia.org (latviešu). Skatīts: 2024-07-09.
  7. ↑ Вооруженный мятеж - современная история (krieviski)
  8. ↑ R. A. Mason. Aircraft, Strategy and Operations of the Soviet Air Force. Jane's Publishing Company Limited, 1986. ISBN 0710603738.
  9. ↑ ser-sarajkin.narod2.ru
  10. ↑ «Aviatsiya VMF». Aviabaza KPOI.
  11. ↑ Tukuma lidostai tomēr būs jāiziet ietekmes uz vidi vērtēšanas procedūra. bizness.delfi.lv, 2011. gada 15. septembris
  12. ↑ Kristaps Kārkliņš. Tukuma lidosta cer uz Ryanair. zinas.nra.lv, 2011. gada 19. janvāris
  13. ↑ Tukuma lidostai jauns stratēģiskais investors un jauna valde Dienas bizness. 2017. gada 13. marts
  14. ↑ «aviation-safety raksts par AirTraining Piper PA-31-310 Navajo avāriju».
  15. ↑ https://aviation-safety.net/wikibase/wiki.php?id=351893. Tukšs vai neesošs |title=
  16. ↑ «aviation-safety raksts 196258».
  17. ↑ «aviation-safety raksts 196339».
  18. ↑ «testpilot.ru raksts par su24 avāriju (raksts atrodas tabulā)».

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lidosta_%22Jūrmala%22&oldid=4086959"