Sekss

Sekss (no latīņu: sexus — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka uzvedība vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko sajūtu kopumu, izpaužot savu seksualitāti un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar dzimumtieksmes apmierināšanu un dzimtas turpināšanu.

Termins seksuālās aktivitātes var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — dzimumakts vai orālais sekss, gan uz masturbāciju.

Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi dzimumakts (latīņu: Coitus) datēts ar 1929. gadu.

Seksualitāte sabiedrībā

Sekss var būt līdzeklis, lai:

• turpinātu dzimtu,
• apliecinātu mīlestību,
• veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība,
• baudas iegūšanai — skatīt orgasms,
• uzlabotu fizisko un emocionālo stāvokli,
• piekoptu reliģisku vai mistisku praksi (rituāli),
• gūtu peļņu — prostitūcija.

Seksu pret savu gribu sauc par izvarošanu. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt seksuāli transmisīvās slimības.

Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) laulības pārkāpšana tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat nāvessodam.

Dzimumdzīves pamatveidi

Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un ģenitālajās.

Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas

Deja

Geiša

Platoniskā mīlestība

Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas mīlas attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu veselības dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi.

Dejas

Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, tango) ir neapstrīdams.^{[nepieciešama atsauce]} Šī forma arī ir laicīga.

Geišisms

Šīs formas nosaukums ir saistīts ar japāņu profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. Geiša ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav prostitūta. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska.

Dzimumdzīves ģenitālās formas

Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas

• Pollūcija — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk miegā (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša ejakulācija. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa.
• Masturbācija — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera erogēnās zonas. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas ģenitālijas, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana (anālās atveres, krūšu).
• Fingerings — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, klitoru, maksti, vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar pirkstu.
• Petings — orgasma sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas (skūpsti, apskāvieni, glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš.

"Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts

Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts (latīņu: Coitus), ar kuru saprot vīrieša dzimumlocekļa ievadīšanu sievietes makstī. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz seksa pozu un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu.

Dzimumakta aizvietotājformas

Anālais sekss

Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: vestibulārais dzimumakts (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), starpgurnu dzimumakts, narvasadata (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm).

Pie šīs formas ir pieskaitāms arī anālais sekss, kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts pretējā vai sava dzimuma partnera anālajā atverē.

Orāli ģenitālie kontakti

Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar mēli vai sūkājot ar muti partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi:

• Kunilings — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes klitoru un vulvu.
• Felācija (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli.
• Anilings — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām.
• Irumācija — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē.
• Tībagings — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē.

Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai.

Zoofilija

Seksuālās darbības ar dzīvniekiem

Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret dzīvniekiem, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir mājdzīvnieki: kazas, aitas, zirgi, suņi u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā.

Seksa tehnika

Kāmasūtra

Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies Indijā. Viduslaikos jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību (Sutras — sanskritā: सूत्र, "diegs"), kas veltītas indusu dievam Kama un kamai (sanskritā: काम kāma) — vienai no četrām purušartām, cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz Angliju. Pati pazīstamākā ir Malanaga Vatsajana "Kāmasūtra" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari").

Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti.

20. gadsimta otrajā pusē pēc seksuālās revolūcijas tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai.

Seksuālie kompleksi

Literatūrā ar nozīmi seksuālais komplekss apzīmē personas negatīvās emocijas (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un uzvedību.

Kompleksus iedala: vīriešu (mačo komplekss, Edipa komplekss u.c.), sieviešu (Mesalīnas komplekss, Elektras komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos (nepilnvērtības komplekss u.c.).

Seksuālie kompleksi ir psiholoģisko problēmu paveids, kas nav saistīts ar slimībām. Tos ārstē ar psihoterapijas metožu palīdzību.

Aseksualitāte un hiperseksualitāte

Ar aseksualitāti saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ (askēze). Pilnīgi pretēja ir hiperseksualitāte — paaugstināta dzimumsakaru tieksme (nimfomānija).

Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām.

Seksuālā orientācija

Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. Seksuālā orientācija iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: hetero- (simpātijas pret pretējo dzimumu), homo- (pret savu dzimumu) un biseksuālajās (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "metroseksuālis", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju.

Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts.

Seksuālās novirzes

Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). Seksuālā norma ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem.

Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" (angļu: ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems) diagnožu grupā F65 (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (parafilijas) nav seksuālās orientācijas paveidi.

Skatīt arī

• Mīlestība

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sekss.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)