Dzilnu apakšdzimta
- «Dzilna» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā Dzilna (nozīmju atdalīšana).
- «Dzenis» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā Dzenis (nozīmju atdalīšana).
Dzilnu apakšdzimta jeb dzeņu apakšdzimta (Picinae) ir viena no četrām dzilnu dzimtas (Picidae) apakšdzimtām, kas apvieno lielāko daļu dzilnveidīgo putnu sugu, apmēram 180 sugas. Šīs apakšdzimtas putnus sauc par dzilnām un dzeņiem. Dzilnu apakšdzimtas putni sastopami gandrīz visā pasaulē, izņemot Austrāliju, Jaunzēlandi, Jaungvineju, Madagaskaru un polāros reģionus. Lielākā daļa sugu mājo mežos, lai gan dažas sugas piemērojušās videi bez kokiem.[1]
| Dzilnu apakšdzimta Picinae (Bonaparte, 1838) | |
|---|---|
 Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Dzilnveidīgie (Piciformes) |
| Apakškārta | Dzilnu apakškārta (Pici) |
| Dzimta | Dzilnu dzimta (Picidae) |
| Apakšdzimta | Dzilnu apakšdzimta (Picinae) |
 Dzilnu apakšdzimta Vikikrātuvē | |
Latvijā
labot šo sadaļu
Latvijā sastopamas 8 dzilnu apakšdzimtas sugas: baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos), dižraibais dzenis (Dendrocopus major), mazais dzenis (Dryobates minor), vidējais dzenis (Dendrocoptes medius), melnā dzilna (Dryocopus martius), trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus), pelēkā dzilna (Picus canus) un zaļā dzilna (Picus viridis).[2][3] Visbiežāk sastopamais Latvijā ir dižraibais dzenis.[4]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuLielākajai daļai dzilnu apakšdzimtas putniem pēdām ir 4 pirksti, no kuriem divi vidējie ir vērsti uz priekšu, bet divi malējie uz aizmuguri. Šādas pēdas nodrošina dzeņiem un dzilnām spēju brīvi pārvietoties vertikāli pa koku stumbriem. Tomēr dažām sugām ir 3 pirksti. Visiem dzeņiem un dzilnām ir gara mēle, ar kuras palīdzību putns var izvilkt kukaini no ļoti dziļām un šaurām spraugām. Mēle nav piestiprināta pie putna galvas kā tas parasti mēdz būt citiem putniem, turklāt, ievelkot to mutē, mēle atliecas uz aizmuguri un izliecas gar galvaskausa kaula sienu. Garās mēles gals daudzām sugām atgādina bārkstis, bet citām sugām mēle ir lipīga.
Vispirms putns, klaudzinot ar galvu pret koka stumbru, nosaka vietu - kāpura vai vaboles atstātu eju, kur pēc tam ar knābi tas izcērt dobumu - pietiekami plašu atvērumu, lai ar mēli varētu aizsniegt kukaini. Dzeņi un dzilnas ar knābi kokos veido arī ligzdošanas dobumus, kas ir daudz lielāki nekā barošanās dobumi. Tie ir apmēram 15 - 45 cm dziļi, mērot no ieejas cauruma. Ligzda tiek izklāta ar koku skaidām, kas atlekušas, cērtot dobumu. Dējumā atkarībā no sugas ir 2 - 8 baltas olas. Tā kā olas ir noslēptas dobumā, tām nav nekādu raibumu vai citu maskējošu īpašību. Dzeņu un dzilnu izkaltie ligzdošanas dobumu ir ļoti pieprasīti arī daudzām citām putnu sugām un mazajiem zīdītājiem, kas dzīvo kokos.
Galvaskausa uzbūvei ir vairākas īpašības, kas aizsargā putna smadzenes no satricinājuma, dobuma ciršanas laikā. Galvaskausa kauls ir biezs un porains, smadzenes ir mazas un spraugu starp smadzenēm un kaulu aizpild īpašs šķidrums. Īsi pirms trieciena putns savelk apakšžokļa muskuļus, tādējādi trieciena spēks aiziet garām smadzenēm, visam ķermenim uzņemot trieciena spēku.[5] Putnam ir ļoti spēcīgs kakls un stīvas astes spalvas, pret kurām tas atspiežas dobuma kalšanas brīdī, kā arī spēcīgs un ļoti ass knābis.
Sistemātika
labot šo sadaļu
- Dzilnu apakšdzimta (Picinae)
- cilts: Dendropicini
- ģints: Amerikas dzeņi (Leuconotopicus)
- ģints: Āfrikas bārdainie dzeņi (Chloropicus)
- ģints: Āfrikas dzeņi (Dendropicos)
- ģints: Āzijas dzeņi (Yungipicus)
- ģints: Dienvidamerikas dzeņi (Veniliornis)
- ģints: Raibie dzeņi (Dendrocopos)
- ģints: Indijas dzeltengalvas dzeņi (Leiopicus)
- ģints: Kubas zaļās dzilnas (Xiphidiopicus)
- ģints: Mazie dzeņi (Dryobates)
- ģints: Melnmuguras dzeņi (Melanerpes)
- ģints: Suldziri (Sphyrapicus)
- ģints: Trīspirkstu dzeņi (Picoides)
- ģints: Vidējie dzeņi (Dendrocoptes)
- cilts: Malarpicini
- ģints: Āfrikas punktotie dzeņi (Campethera)
- ģints: Dzeltenbrūnie dzeņi (Meiglyptes)
- ģints: Indoķīnas dzeņi (Dinopium)
- ģints: Īsastes dzeņi (Hemicircus)
- ģints: Rudo dzeņi (Micropternus)
- ģints: Zemes dzeņi (Geocolaptes)
- cilts: Megapicini
- ģints: Baltknābja dzilnas (Campephilus)
- ģints: Bambusa dzeņi (Gecinulus)
- ģints: Brūnie dzeņi (Blythipicus)
- ģints: Rudmuguras dzeņi (Reinwardtipicus)
- ģints: Sultāndzeņi (Chrysocolaptes)
- cilts: Picini
- ģints: Āzijas pelēkās dzilnas (Mulleripicus)
- ģints: Dienvidamerikas dzilnas (Celeus)
- ģints: Īlenknābja dzilnas (Colaptes)
- ģints: Melnās dzilnas (Dryocopus)
- ģints: Raibvēdera dzilnas (Piculus)
- ģints: Tropu dzilnas (Chrysophlegma)
- ģints: Zaļās dzilnas (Picus)
- Incertae sedis
- cilts: Dendropicini
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Piciformes: woodpeckers, toucans, allies
- ↑ «Latvijas daba: dzilnveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2018. gada 3. septembrī.
- ↑ Latvijas Daba: Dzilnu dzimta
- ↑ «Aves: Dzilnveidīgie (Piciformes)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2014. gada 30. janvārī.
- ↑ Cure for a headache, Ivan R. Schwab, British Journal of Ophthalmology. 86(8):843, August 2002.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzilnu dzimta |
- Dzeņveidīgo putnu noteicējs
- Apdraudētie un aizsargājamie putni Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
- Kalēji mežā